10. Nepieņemot pacientu pierakstītos simptomu uzskaitījumus vai rādītāju reģistrējumus.
9. Piedāvājot pacientiem izvēlēties vienu no vairākām ārstēšanas metodēm.
8. Ilgi liekot gaidīt rindā; ilgi nepievēršot uzmanību pacientam, kad tas ienācis kabinetā.
7. Pievēršoties blakuslietām vai nepareizi izturoties sarunas laikā ar pacientu (slikts acu kontaksts, nepārdomāti izteicieni, pacienta pārtraukšana, skatīšanās pulkstenī, u.c.).
6. Nereaģējot uz pacienta izteiktajiem jautājumiem par diagnozi vai ārstēšanu.
5. Citiem komandas darbiniekiem (māsai, ārsta palīgam, reģistratoram) nevērīgi vai aizvainojoši izturoties pret pacientu.
4. Spiežot uzturēties drūmās, garlaicīgās, šaurās, nelabiekārtotās uzgaidāmajās telpās.
3. Neievērojot norādītās pieņemšanas stundas (prombūtne to laikā, ieslēgts automātiskais atbildētājs, u.t.t.).
2. Atkārtoti vai bieži pārceļot vizītes laiku.
1. Pieņemot lēmumus, kas kaitē pacientam vai viņa ģimenes loceklim, īpaši gadījumos, kad viegli no tā var izvairīties, ieklausoties pacienta stāstītajā vai izteiktajā lūgumā.
P.S. Šī psiholoģijas speciālista veiktais pētījums, kura īss apkopojums redzams šeit manā tulkojumā, lai palīdz izvairīties no problēmām saskarsmē ar
pacientiem ikdienas darbā
NVD Kurzemes nodaļas vecākais eksperts Āris Pētersons
{jcomments on}