Sīkas gaisa “kabatas” gremošanas traktā rada skaņu brīdī, kad tās pārvietojas pa zarnām, kuras ritmiski saraujas.
1. Pilns vēders. Gaisa “kabatas” tiek stumdītas kunģī un pa zarnām, tādējādi rodas skaņa. Pilns vēders parasti apslāpē skaņu.
2. Tukšs vēders. Kad kuņģis un zarnas ir tukšas, vēderā esošā gaisa pārvietošanās radītās skaņas pastiprinās – dzirdama kurkstēšana.
Kāpēc mēdz kurkstēt vēders?
Vēders izdod burkšķošas skaņas brīžos, kad mums gribas ēst, kā arī tad, ja ciešam no gremošanas traucējumiem. Var pat teikt, ka patiesībā tas kurkst visu laiku, tikai pilnā vēderā mēs to parasti nedzirdam.
Trokšņi rodas gan kuņģī, gan arī zarnās, un tos izraisa gaisa vai gāzu “kabatas”, kuras tiek stumdītas pa daudzajām krokām, gremošanas traktam ritmiski saraujoties. Dažkārt šīs skaņas mēdz būt diezgan skaļas, jo tiek pastiprinātas zarnās, kas pēc savas formas atgādina dobas caurules – līdzīgs princips ir arī pūšamo instrumentu skanējuma pamatā. Zarnas nestāv dīkā un darbojas arī tad, kad ir tukšas, – gan tādēļ, lai attīrītu gremošanas sistēmu no iespējamām ēdiena atliekām, gan tādēļ, lai atgādinātu mums par nepieciešamību drīzumā paēst. Ar stetoskopu ieklausoties vēdera skaņās, ārsts var konstatēt dažādas slimības, piemēram, zarnu samešanos, audzēju vai trombus zarnu asinsvados, kas tās apasiņo.
“Ilustrētā Zinātne”feb. 2010(51)
{jcomments on}