~ 15.–16. embrionālās attīstības dienā veidojas 3. dīgļlapa – mezoderma, no kuras attīstās skeleta muskuļi.
19.–20. embrionālās attīstības dienas no mezodermas attīstās horda, kas stiepjas visā embrija garumā. Tajā pašā laikā no ektodermas izveidojas primārā nervu caurulīte, kas novietojas hordas mugurpusē – no tās attīstās galvas un muguras smadzenes. Pēc 20. embrionālās attīstības diens abās pusēs no hordas dorsāli rodas simetriski un metametrtiski audu sakopojumi – somīti. Šo somītu diferencēšanās beidzas 30.–34. embrionālās attīstības dienas, kad to kopskaits sasniedzis 43–44 pārus, bet visi neizdzīvo. Diferencācijas perioda beigās kaudālie somīti reducējas, tāpēc tālāk diferencējas tikai 34–36 somīti (pāri).
Somīti diferencējoties sadalas 3 daļās:
1. laterālā daļa kļūst par dermatomu, no kuras tālāk diferencējas ādas saistaudu slānis – derma.
2. pars medialis kļūst par sklerotomu – attīstās vidukļa skelets. Skeleta kauli, skriemeļi, daļa saistaudu
3. vidējā daļa kļūst par miotomu, no kura diferencējas skeleta musk.
Somītu diferencācijas laikā (1.EA mēn. b.) sadalās simetriskos un metametriskos vedojumos – neirotomi – katram somītam atbilst attiecīga nervu caurulītes rajons. No katra neirotoma atbilstošā miotomā ieaug perifērā nerva aizmetnis. Šī saistība starp neirotomu un miotomu saglabājas visu mūžu. No neirotoma nerva aizmetnis ieaug miotomā. Miotoms var sadalīties seklajā un dziļajā slānī – neriotoms sadalās un pāriet seklajā un dziļajā slānī.
Miotoms var sadalīties atsevišķos muskuļos, nervs arī sadalās tikpat un katrs nervu zars ieiet savā muskulī.
Skeleta attīstība
Kaula attīstība un augšana
Ir divejādi kaula attīstības veidi:
1) kauls veidojas no mezenhīmas, kad saistaudi pārveršas par kaulaudiem (plakanie),
2) kauls veidojas skrimšļa vietā – šādi veidojas garie kauli.
Kaulu attīstībā izšķir 3 stadijas
- saistaudu stadija
- skrimšļaudu stadija
- kaulaudu stadija
1. embrionālās attīstības mēn. b. embrijam ir izveidojies saistaudu skelets. Ar 2. EA mēnesi saistaudus pakāpeniski nomaina skrimšļaudi. Ir atsevišķi kauli, kuriem nav šīs skrimšļaudu stadijas (atslēgas kauls, galvaskausa velves kauli – calvaria).
Šie kauli no saistaudu stadijas pāriet kaulaudu stadijā. Apmēram 2. embrionālās attīstības mēn. b. sāk parādīties pirmie pārkaulošanās punkti. Ap šiem punktiem starveidīgi pieaug kaulaudi, kuri izveido t.s. pārkaulošanās saliņas. Zināmā periodā saliņas savienojas un viss kauls pārkaulojas.
Kaulu aizmetņi – 5. intrauterīnās (i/u) att. ned. (vēlāk par citām sistēmām).
Nākamais skelets veidojas noteiktās embriona ķermeņa daļās.
40. gestācijas nedēļā
- stobrkaulu diafīzes – veidotas no kaulaudiem
- skrimšļaudi veido:epifīzes (lielākā daļa), visus plakanos kaulus
Pārkaulošanās punkti iezīmējas tikai iegurņa kaula epifīzēs.
Pēc piedzimšanas pārkaulošanās punktu parādīšanās ir noteiktā secība un laikā.
12 g.v. kaulu ārējā un histoloģiskā uzbūve ir praktiski beigusies, līdzīga pieauguša cilvēka kaulu uzbūvei.
Muskuļi
Skeleta šķērssvītrotās morfofunkcionālā pamatvienība ir muskuļšķiedra. Embrionālās attīstības laikā, saplūstot vairākiem mioblastiem, rodas simplastiskie veidojumi – šķērssvītru muskuļšķiedras. Starp muskuļšķiedras plazmolemmu (sarkolemmu) un šķiedras bazālo membrānu jau izveidotā organismā saglabājas mazdiferencētas šūnas jeb miosateliocīti, kuri nodrošina muskuļšķiedru reģenerāciju.
Nervu sistēmas (NS) intrauterīnā attīstība
CNS attīstās no ektodermas. Attīstība sākas 3. att.ned-ā. Šajā laikā embrija dorsālās virsmas ektoderma sabiezinās, veidojot nervu plātnīti – neiroektodermu. Nervu plātnīte iegrimst zem ektodermas dziļāk esošiem audiem un izveidojas sulcus neuralis. Rieviņa padziļinās, tās malas satuvinās viena otrai, tā pakāpeniski pārvēršas caurulītē. Šī caurulīte attdalās pilnīgi no embrija dorsālās virsmas un pārvēršas patstāvīgā veidojumā – tubus neuralis. Nervu caurulīte nobeidzas ar noslēgtu kaudālo un kraniālo galu. No kraniālā gala veidojas cerebrum. Muguras smadzenes attīstās no nervu caurulītes vidējās un kaudālās daļas.
3 etapi:
Pirmais trimestris (1. -3. i /u att.mēnesis)
- 3. IUA nedēļā no neirālās plātnītes (ektodermas) veidojas NS aizmetnis
- 2.IUA mēnesī – 5 smadzeņu pūšļi – 5 smadzeņu daļas
1. -2. smadzeņu puslodes, saista telencephalon
2. – starpsmadzenes – diencephalon
3. – vidussmadzenes – mesencephalon
4. – smadzeņu tilts – metencephalon, cerebellum
5. – iegar. sm. – myencephalon, pāriet muguras sm-ēs
- 2.IUA mēneša b. – 2., 5. smadzeņu pūslī veidojas asinsvadu pinumi. Galvenā funkcija – smadzeņu šķidruma producēšana
- 3. IUA mēnesī veidojas
– pirmās smadzeņu rievas, smadzeņu garoza, nucl. caudatum, iezīmējas redzes paugurs, veidojas smadzenītes, asinsvadi.
Otrais trimestris (4.-6. i /u att. mēnesis)
- Morfoloģiska diferencēšanās (vairāk iezīmējas garoza, baltā viela)
- Mielinizācija (virzienā no mug. sm-ēm uz iegar. sm-ēm un smadzeņu stumbru)
- Rievu veidošanās
Smadzeņu dobumos uzkrājas smadzeņu šķidrums, paplašinās dobumi. 5. – 6. IUA mēnesī 4. ventrikulī veidojas atveres, smadzeņu šķidrums izplūst uz smadzeņu virsmu.
5.,6. IUA mēnesī ir noformējies redzes paugurs un vestibulārā nerva perifērie receptori.
Smadzeņu attīstību nodrošina asins – likvora cirkulācija.
6. IUA mēnesī jeb 24. gestācijas nedēļā augļa smadzenes ārēji līdzīgas pieauguša cilvēka smadzenēm.
Trešais trimestris (7. -9. i /u att. mēnesis)
Notiek smadzeņu kvalitatīva attīstība – krokas, rievas kļūst dziļākas, sarežģītākas.
- Piramidālo ceļu mielinizācija (9.mēn.)
- Smadzeņu asinsrites dominante
- Skaidrs smadzeņu kārtu iedalījums (7.mēn.) – baltā, pelēkā sm. viela
- Smadzeņu garozas šūnu diferencācija (8. mēn.)
Iznēsāta jaundzimušā smadzenes sver 300 -400 g, t.i., 10% – 12% no kermeņa masas. Pieaugušam cilvēkam – 2% no kermeņa masas. 1 g.v. – 900 g, 3 g.v. – 1350 g (80% no pieauguša cilvēka smadzeņu svara)
Smadzeņu briedumu raksturo
- kārtu dalījuma kvalitāte (pelēkā un baltā viela)
- nervu šūnu diferencācija
- mielinizācija
Smadzeņu puslodes uz piedzimšanas brīdi vairāk izveidotas ārēji, turpinās postnatālā attīstība. Kvalitatīvāk attīstītās iegar. sm., smadzeņu stumbrs, vestibulārais aparāts.
1.– 3. zīdaiņa mēneši – visintensīvākā smadzeņu attīstība.
Vislēnāk attīstās smadzenītes.
Smadzeņu kroku, rievu kvalitatīva attīstība līdz 5 g.v.
Nervu šūnu diferencēšanās maksimums – 3. g.
8 g.v. – smadzeņu garoza līdzīga pieauguša cilvēka smadzenēm.
Kortikospinālo ceļu mielinizācija – pēc piedzimšanas. Visintensīvāk mielinizācija norit 1. dzīves g. b. – 2. dzīves g. sāk.. Kvalitatīva, pabeigta mielinizācija laikā no 3. dzīves g. līdz 5 g.v..
Refleksi izzūd 2. -4. mēn. vecumā, kad nāk dominante no augstākiem smadzeņu centriem.