“Sliktie” tauki – kāpēc slikti?

Lielākajai daļai cilvēku nav viegli izvērtēt tauku nozīmīgumu uzturā. Kā zināms, tauki organismam ir nepieciešami – tie dod enerģiju, piedalās šūnu veidošanā, transportē vitamīnus. Tomēr pārāk daudz tauku uzturā veicina liekā svara veidošanos, aptaukošanos, kopā ar citiem kaitīgiem ieradumiem veicina dažādas saslimšanas, arī sirds un asinsvadu slimības.

 

Latvijā sirds un asinsvadu slimības ir ļoti izplatītas – kā zināms, Latvija Eiropā ieņem vienu no pirmajām vietām sirds un asinsvadu saslimšanu un mirstības ziņā. Sirds veselību galvenokārt apdraud smēķēšana, mazkustīgums, paaugstināts asinsspiediens, stress un neveselīgs uzturs, arī pārmērīgs tauku patēriņš.  Neveselīgs uzturs paaugstina asinsspiedienu, cukura un sliktā holesterīna līmeni asinīs, kas veicina holesterīna izgulsnēšanos uz asinsvadu sieniņām. Līdz ar to, attīstoties aterosklerozei, pieaug slodze sirdij. Ja organismā palielinās tauku daudzums, sirdij jādarbojas ar lielāku spēku.

Tomēr ne visi tauki ir ierobežojami to patēriņa ziņā. Sirds asinsvadiem kaitē piesātinātie tauki (“sliktie” tauki), kuru sastāvā ir piesātinātās taukskābes. Tie paaugstina sliktā holesterīna līmeni asinīs un izgulsnējas uz asinsvadu sieniņām, tādējādi veicinot asinsvadu aizsprostošanos, trombu veidošanos asinīs, samazina asiņu piegādi sirdij. Tikpat nevēlami ir arī t.s. “transtauki”, kas atrodami nelielā daudzumā dzīvnieku izcelsmes produktos, dažos cietajos margarīnos (noteikti pievērsiet uzmanību margarīna iepakojumam, kur būtu jābūt norādītam trans-tauku daudzumam tajā, jo ir margarīni, kas transtaukus praktiski arī nesatur).

Piesātinātie tauki galvenokārt atrodas cietajos dzīvnieku izcelsmes taukos – treknā gaļā, treknajos piena produktos (arī treknajos sieros), putnu ādā. Noteikti vajadzētu izvairīties  lietot ikdienas ēdienkartē arī desas, cīsiņus, pastētes, subproduktus, žāvejumus, jo visi šie produkti vairumā satur gan sāli, gan tā saucamos ,,slēptos” taukus, kuri nudien nebūs mums veselīgi. Lai iespējami samazinātu piesātināto tauku daudzumu uzturā labāk ir izvēlēties lietot liesu gaļu, piena produktus ar pazeminātu, vai zemu tauku saturu ( 0,5 – 2%/100g), dārzeņus, augļus.

Ieteicamāki ir nepiesātinātie tauki (saukti arī par “labajiem” taukiem). Šie tauki, kuru sastāvā ir nepiesātinātās taukskābes, sastopami zivīs, putnu gaļā, liesā gaļā, un augu izcelsmes produktos – augu eļļās, riekstos, sēklās. Nepiesātinātās taukskābes pazemina sliktā holesterīna līmeni un paaugstina labā holesterīna līmeni asinīs (neaizmirsīsim arī par fiziskajām aktivitātēm), kā arī  palīdz saglabāt asinsvadu elastīgumu.

Sirdij ir ļoti nepieciešamas neaizvietojamās omega- 3 nepiesātinātās taukskābes, tapēc mūsu ēdienkartē vismaz trīs reizes nedēļā vēlamas treknas jūras zivis (siļķe, lasis skumbrija, sardīnes, tuncis),  zaļumi, linsēklas un augu eļļas. Par neaizvietojamām šīs taukskābes sauc tāpēc, ka organisms tās nevar saržot, bet tam tās ir ļoti nepieciešamas. Augu eļļas ir ļoti labs nepiesātināto taukskābju avots, vēlamas ir gan olīvu, gan saulespuķu, gan rapšu eļļas un no tām izgatavotie produkti. Bet tomēr ir jāatceras, ka cilvēkiem ar lieku ķermeņa svaru, arī šos produktus jālieto uzturā ar apdomu, jo arī veselīgās eļļas diemžēl satur daudz kaloriju, tādēļ visu ieteicams ar mēru.

Daži vienkārši ieteikumi veselākai sirdij:

  • Ēd veselīgi (vairāk “labo”, nevis “slikto” tauku uzturā);
  • Iekļauj savā uzturā treknās jūras zivis, lai uzņemtu neaizvietojamās taukskābes ;
  • Vairāk kusties (piemēram, kāp pa kāpnēm, nevis izmanto liftu);
  • Svaigs gaiss uzlabo veselību – centies vairāk uzturēties svaigā gaisā;
  • Regulāri apmeklē savu ģimenes ārstu, seko līdzi savas sirds un asinsvadu veselībai.
{jcomments on}