Adipozitāte

Kas ir aptaukošanās

Aptaukošanās jeb adipozitāte ir daudzu faktoru slimība saistīta ar pārmērīgu tauku uzkrāšanos, kā rezultātā pasliktinās veselība. Aptaukošanās laikā tauku šūnu izmēri un/vai skaits organismā palielinās – pieņemoties svarā vispirms tauku šūnas paliek lielākas un tad pieaug to skaits.

Liekais svars un aptaukošanās ir par iemeslu diabēta attīstībai, kā arī izraisa asinsspiediena un holesterīna paaugstināšanos, neauglību, locītavu bojājumus (artrīti) un pasliktina veselību.

Satraucoši ir tas, ka lieku ķermeņa svaru vai adipozitāti šodien skar jau 50-65% iedzīvotāju.

Adipozitātes novērtēšanai izmanto vienkāršu matemātisku formulu – kermeņa masas indeksu (ĶMI). ĶMI ir svars kg dalīts ar garuma kvadrātu. Tomēr nav jāsatraucas tiem, kam nepatīk rēķināt. Katrs savu ķermeņa masas indeksu var atrast jau sastādītās tabulās. Ar vienu no tām varat iepazīties 1. zīmējumā. Pasaules Veselības organizācija atkarībā no ĶMI klasificē: pazemināts, normāls, lieks svars un aptaukošanās (skat. 1. tab.).

1. tab. Ķermeņa masas indeksa novērtēšana

Pēc ĶMI nevar noteikt nedz attiecības starp taukiem un muskuļiem, nedz kur liekie tauki pārsvarā novietojušies – vēderā rajonā (ābolveida aptaukošanās, nopietnāka prognoze) vai uz gurniem (bumbierveida aptaukošanās).

Vienāda ĶMI gadījumā, sievietēm procentuāli ir vairāk taukaudu kā vīriešiem.

2. tipa diabēta attīstības risks ir tieši saistīts ar ĶMI.

Savukārt vidukļa (jostas) apkārtmērs ir vienkāršs rādītājs, ar kura palīdzību precizē „vēdera” jeb abdominālo aptaukošanos. Vidukļa apkārtmērs lielāks par 102 cm (vīriešiem) un lielāks par 89 cm sievietēm palielina diabēta un citu ar lieko svaru saistīto slimību rašanos.

Tostarp aptaukošanos samērā precīzi var diagnosticēt arī pēc vidukļa – gurnu izmēru attiecības – lielāks par 1.0 vīriešiem un lielāks par 0.8 sievietēm liecina par adipozitāti.

Liekā svara problēma var skart ikvienu.

Ir vairāki faktori, kas veicina slimības attīstību, t.s. riska faktori:

• Uzturs, kas satur daudz tauku un vienkāršo cukuru, ir ar lielu kaloriju daudzumu. Bet aktivitātēs neizmantotā enerģija pārvēršas liekā svarā.
• Samazinās fiziskā aktivitāte (darbi mehanizēti, mašīnas, autobusi, televizors, dators u.c.) – ikdienā nepieciešams mazāk enerģijas.
• Iedzimtība. Ir novērots arī, ka dažās ģimenēs ir tendence uz aptaukošanos.
• Vecums. Ne mazāk interesants ir fakts, ka adipozitātes biežums dubultojas personām vecumā no 20 līdz 55 gadiem.

Bez tam, tāda neveselīga ieraduma kā smēķēšanas atmešana, veicina liekā svara rašanos. Nikotīns paaugstina pamatvielu maiņu un siltuma ražošanu (izmanto enerģiju – kalorijas), kā arī pasliktina apetīti, jo izmaina garšas un smaržas sajūtas.

Tomēr vēl nebūt visi apzinās, kāda ir sakarība starp lieko svaru un diabētu. Iespēja saslimt ar 2. tipa diabētu pieaug ar katru liekā svara kilogramu! Pie kam šī likumsakarība vienlīdz attiecas uz visiem – vīriešiem un sievietēm, jauniem un vecākiem, ar vairāk vai mazāk liekā svara! Taču biežāk ar diabētu saslimst personas ar t.s. ābolveida jeb vēdera aptaukošanos. Ļoti bieži pirms diabēta attīstās metabolais sindroms (skat. Saule Nr 18).

Diabēta saslimšanas iemesls nav tikai viens faktors, visbiežāk vairāku – apkārtējās vides un ģenētisku faktoru mijiedarbības rezultāts. Pie būtiskākiem apkārtējās vides faktoriem pieder pārmērīgs uzturs (noved pie aptaukošanās) un mazkustīgs dzīves veids. Papildus šiem faktoriem – izmainīta insulīna sekrēcija un insulīna rezistence.

Mehānisms, kā tieši liekie tauki organismā izraisa insulīna rezistenci, vēl nav pilnībā noskaidrots. Tauku uzkrājumi palielina brīvo taukskābju un triglicerīdu līmeni skeleta muskuļos, kas, savukārt, ietekmē insulīna rezistenci, paaugstina cukura līmeni asinīs un attīsta diabētu. Samazinātā insulīna darbība vēl vairāk pastiprina tauku šķelšanos (lipolīzi) un tālāku insulīna rezistences pastiprināšanos. Rodas „apburtais” loks.

Ir izpētīts, ka vismaz pusi diabēta saslimšanas varētu novērst, ja pieaugušos izdotos atturēt no svara palielināšanās.

Satraucošais 2. tipa diabēta saslimstības pieaugums pasaulē, tanī skaitā bērniem, galvenokārt ir saistīts ar palielinātu ķermeņa svaru un aptaukošanos.

Kā pārmērīgs uzturs (trekns, maz salikto ogļhidrātu un maz šķiedrvielu), tā neliela fiziskā aktivitāte veicina diabēta rašanos. Tas kļūst par visas sabiedrības nopietnu veselības problēmu.

Pēdējos gados pasaulē dramatiski pieaug tieši bērnu un pusaudžu saslimšana ar 2. tipa diabētu. Tas izskaidrojams, jo arvien vairāk bērni un pusaudži kļūst adipozi. Lieka svara rašanos bērniem saistīta ar nepietiekošu fizisko aktivitāti un neveselīgiem ēšanas ieradumiem. Sēdēšana pie televizora, datoru un video spēļu spēlēšana nav fiziska aktivitāte. Čipsi, saldumi un bulciņas arī nav veselīgs uzturs. Dažās valstīs jau 30-35% personu vecumā zem 30 gadiem ir ar lieko svaru vai adipozitāti. Arī bērniem un pusaudžiem var izmantot ĶMI ķermeņa svara novērtēšanai.

Aptaukošanās nav tikai kosmētika problēma. Aptaukošanās ietekmē veselību. Adipozitātes komplikācijas biežāk novēro personām ar palielinātu vidukļa apkārtmēru (ābolveida aptaukošanās). Ābolveida aptaukošanās ir papildus faktors palielinātam komplikāciju riskam.

Zinātnieki un diabēta eksperti izpētījuši, ka dzīvesveida izmaiņas un pat neliela (5-10%) liekā svara mazināšana novērš vai vismaz attālina 2. tipa diabēta attīstību personām ar augstu slimības attīstības risku.

Dzīvesveida uzlabošana ar veselīgāka uztura un mērenas fiziskās aktivitātes palīdzību (piem. katru dienu 25 min pastaiga) samazina diabēta attīstības risku par 40-60% !

Tieši tāpēc svara pieaugšanas novēršanai un fiziskās aktivitātes palielināšanai ir vislielākā nozīme 2. tipa diabēta profilaksē.

Labākā taktika, lai novērstu saslimšanu ar 2. tipa diabētu, ir sava svara kontrole!

{jcomments on}

http://www.diabets.lv/lv/pacientiem6.htm