Biedrība “Speciālais sporta centrs” 30.03.2012.g. organizēja semināru “Brīvprātīgo apmācība un iesaistīšana pasākumos cilvēkiem ar invaliditāti”.
Seminārā tika izskatītas šādas tēmas: “Sirds un asinsvadu slimības”, “Neiroloģiskās saslimšanas”, “Elpošanas sistēmas saslimšanas”, “Balsta kustību sistēmas saslimšanas”, “Ādas veselības nozīme”, “Fizisko aktivitāšu ietekme uz cilvēka veselību”, “Neiroloģiskās saslimšanas” un citas.
Kā lektori un biedrības atbalstītāji seminārā uzstājās GlaxoSmithKline Latvia darbinieki.
Seminārā piedalījās biedrības brīvprātīgie un tie, kuri vēlas par tādiem kļūt un palīdzēt pasākumu organizēšanā un vadīšanā cilvēkiem ar invaliditāti.
Seminārs bija radošs, interesants un piesātināts ar informāciju. Izveidojot darba grupas, semināra dalībniekiem bija iespēja izanalizēt dažādus dzīves notikumus, pamatojoties uz iegūtajām zināšanām .
Bez jau zināmām slimībām – astma, epilepsija, sirds un asinsvadu saslimšanas – klausītāji uzzināja arī par retāk pieminētu saslimšanu HOPS jeb hroniski obstruktīvo plaušu slimību. N.Strazdiņa pamato: ja cilvēks grib palīdzēt citiem, viņiem jāzina, kādas var būt slimību izpausmes, kā arī pašiem jārūpējas par savu veselību.
Viltīgais HOPS
GSK pārstāve Agnese Lazdiņa, stāstot par astmu un HOPS, uzsvēra, ka pēdējā ir smēķētāju slimība, turklāt lēni progresējoša, tādēļ grūti diagnosticējama, tā izraisa elpceļu pārmaiņas. Smagā HOPS stadijā tie aizaug ar gļotām. Izmaiņas redzamas plaušās, bet skar arī citus orgānus, izpaužas kā hronisks iekaisums.
Pasaulē no HOPS cieš ap 600 miljoniem cilvēku, tas ir trešais biežākais nāves cēlonis, bet plaušu vēzis – piektais. ASV šo viltīgo slimību nediagnosticē 50% gadījumu, Eiropā – 75%, bet Latvijā – pat 90%. Tas tādēļ, ka cilvēks slimību nejūt, pielāgojas tās simptomiem, HOPS progresē aptuveni 20 gados. Diemžēl ap 50% smēķētāju saslimst ar HOPS. Ja cilvēks sācis smēķēt ap 20 gadiem, tad pazīmes sajūt 40 – 50 gados.
Iedzimtība ir diezgan rets riska faktors, tomēr, ja risks pastāv, tad noteikti vajadzētu pārbaudīties un, galvenais, nesmēķēt. Bet HOPS var attīstīties arī no uzturēšanās gāzēm un smoga pilnā vidē. Saslimt riskē cilvēki, kuri uzturas piesmēķētās telpās, strādā, piemēram, restorāna virtuvē, kur nav ventilācijas, spiesti ieelpot dīzeļdegvielas izgarojumus, strādā raktuvēs, stikla vai ķīmiskajā rūpniecībā.
HOPS simptomi ir hronisks klepus katru dienu (retāk naktī), krēpas. Saslimušie jūt elpas trūkumu, kas pastiprinās pie fiziskas slodzes, piemēram, grūti uzkāpt pa kāpnēm, nest pat vieglu smagumu.
Diagnosticēt šo slimību var pie pneimonologa (plaušu ārsta). Jāveic dažādi testi: spirogrāfija (ārējās elpošanas funkciju diagnostika), bronhu dilatācijas un gāzu difūzijas tests u.c.A.Lazdiņa gan atzīst, ka 80% no tiem cilvēkiem, kuri dodas pie ārsta, jau ir vidēji smagā stāvoklī: „Tas tādēļ, ka pie slimības pierod, nespēku parasti noraksta uz vecumu. Problēma tā, ka veidojas gaisa slazds, gaiss nepiekļūst orgāniem, bet organisms adaptējas. Ja cilvēkam grūtāk kaut ko izdarīt, viņš pamazina ikdienas aktivitātes. Bet, kad ir slimības uzliesmojums, daudzi mirst.”
Speciāliste atgādina, ka HOPS progresēšanu var apturēt, atmetot smēķēšanu: „Latvijā smēķē 36% iedzīvotāju. Iekaisumi plaušās un elpceļos attīstās 100% smēķētāju. Vesela smēķētāja nav.”
Līdzīga, bet ne gluži tāda pati
Tā A.Lazdiņa teic, salīdzinot HOPS un bronhiālo astmu. Tā ir hronisks elpeceļu iekaisums ar paaugstinātu elpceļu jutību. Bronhu sieniņu iekaisums izraisa paaugstinātu jutību pret dažādiem ārējiem kairinātājiem, kuri savukārt var izraisīt astmas lēkmes. Kairinātāji var būt, piemēram, putekļi ar putekļu ērcītēm, pelējuma sēnītes, ziedputekšņi, mājdzīvnieku spalvas, medikamenti, pārtikas produkti, piesārņots gaiss, auksts gaiss, stipras smaržas, fiziska slodze.
Bronhiālās astmas lēkmes izpaužas kā elpas trūkums ar apgrūtinātu izelpu. Ir čīkstēšana krūtīs, bieži pievienojas arī klepus. Tas var būt ar krēpām vai bez tām. Klepus vairāk raksturīgs naktīs un agri no rīta.
Bronhiālās astmas lēkmes ilgums var būt dažāds – pāris minūšu, pusstundu, stundu un ilgāk. Ieilgusi lēkme var radīt tā saucamo astmatisko stāvokli. Šādos gadījumos nepieciešama neatliekama medicīniska palīdzība.
Astma pasaulē ir 300 miljoniem cilvēku, no tās katru gadu mirst 250 tūkstoši. Tā var būt gan zīdaiņiem, gan parādīties dzīves gaitā. Velsā un Jaunzēlandē saslimstība ar astmu ir liela, bet mirstība – zema, savukārt Latvijā šie rādītāji ir aptuveni vienādi. Visvairāk no astmas cilvēki mirst Krievijā. Atšķirībā no HOPS, ar ko vairāk slimo vīrieši, astmu var saukt par sieviešu slimību.
Ne vienmēr bronhiālā astma izpaužas klasiski. Slimības simptomi var būt maskēti, vāji izteikti. Diagnozi nosaka pulmonologs. Alergologa konsultācijās var atrast un precizēt iespējamos lēkmju izraisītājus. Nepieciešamos izmeklējumus iesaka ģimenes ārsts.
Prasa daudz dzīvību
GSK medicīniskā pārstāve Una Veseta pastāstīja par sirds un asinsvadu slimībām. Tās Eiropā, arī Latvijā, ir pirmajā vietā starp mirstības cēloņiem. Diemžēl konstatēts, ka saslimst aizvien jaunāki cilvēki.
Šīs slimības var izpausties ar aterosklerozi, stenokardiju, infarktu, augstu asinsspiedienu u.c.
Nelabvēlīga nozīme ir iedzimtībai, smēķēšanai, neveselīgam uzturam, mazkustībai.
Lai nesaslimtu, U.Veseta iesaka nesmēķēt, jo smēķēšana nopietni bojā asinsvadus, pēc 20 gadu vecuma regulāri reizi gadā noteikt holesterīna līmeni asinīs, uzturā samazināt dzīvnieku taukus, nelietot treknu gaļu, treknus piena produktus, saldumus, baltmaizi, alkoholu un sāli, būt fiziski aktīviem – skriet, peldēt, braukt ar riteni, spēlēt sporta spēles. Ja ir cukura diabēts, paaugstināts asinsspiediens vai augsts holesterīna līmenis, nepieciešama nopietna ārstēšanās un regulāra medikamentu lietošana.
Runājot par fiziskām aktivitātēm, speciāliste iesaka minimālo normu, kas ļautu saglabāt veselību: „Protams, lielāku labumu gūst tas, kas pārsniedz minimumu. Fiziskās aktivitātes var uzkrāt visas dienas garumā. Piemēram, nodarbojoties trīs reizes pa desmit minūtēm.”
Jauniem cilvēkiem (15 – 18 gadu) viņa iesaka 60 minūtes mērenas līdz augstas intensitātes aktivitāti katru dienu. Darbību vajag dažādot. Pieaugušajiem līdz 65 gadiem minimālā slodze ir 30 minūtes vidējas intensitātes aktivitātes piecas reizes nedēļā vai 20 minūtes augstas intensitātes aktivitātes trīs reizes nedēļā. Noderīgi būtu tās papildināt ar astoņiem – desmit muskuļu spēka vingrinājumiem (astoņu – 12 reižu atkārtojumā) divas dienas nedēļā. Vecāki cilvēki var nodarboties ar fizisko aktivitāti, kas piemērota viņu gadiem, papildinot to ar stiepšanās un līdzsvara vingrinājumiem. „Kustības jeb fiziska aktivitāte ir cilvēka organisma iedzimta nepieciešamība. To vislabāk var novērot bērna vecumā – viņi visu laiku atrodas kustībā. Ar gadiem kustēšanās tiek ierobežota. Sākumā tas notiek bērnudārzā un skolā, kur jāievēro noteikts režīms, pēc tam jau darbavietā. Mazkustīgs dzīvesveids ietekmē arī stāju. Bet stalta stāja palīdz uzturēt veselu organismu,” atgādina speciāliste.
Krītamā kaite un trīcēšanas trieka
GSK medicīnas pārstāvis Oskars Kreceris runāja par tik nopietnām saslimšanām kā epilepsija un Pārkinsona slimība.
Epilepsija ir centrālās nervu sistēmas slimība, kam raksturīgas krampju un bezsamaņas lēkmes. Tā nav garīga rakstura slimība, kaut gan rodas saistībā ar galvas smadzeņu elektriskās aktivitātes straujām un īslaicīgām izmaiņām. Epilepsiju tautā dēvē par krītamo kaiti. Tā ir ļoti sena, Hipokrāts to aprakstījis jau pirms 2000 gadiem. Senajā Romā domāja, ka šī slimība ir lipīga, tādēļ slimie cilvēki slēpās vientuļos apvidos. Ar epilepsiju slimojuši lieli ģēniji, piemēram, Sokrāts, Platons, Vincents van Gogs, Pēteris I, Ludvigs van Bēthovens u.c.
Slimība var rasties no iedzimtības, pēcdzemdību traumas, pēc galvas traumas, smadzeņu operācijas vai galvas audzēja ietekmē. Šiem cilvēkiem īpaši nekas nav liegts, tomēr jāievēro daži ierobežojumi: skatoties televizoru, spilgta gaisma var izsaukt lēkmi, pašam jāierobežo laiks pie datora, jāatsakās no alkohola, ejot peldēt, jāuzģērbj spilgta cepurīte. Svarīgi lietot ārstu noteiktas zāles, būt sabiedrības un tuvinieku saprastiem un atbalstītiem.
Savukārt Pārkinsona slimība, kas savulaik saukta par trīcēšanas trieku, ir progresējoša neirodeģeneratīva saslimšana, kas saistīta ar nepietiekamu dopamīna līmeni. Pilnīgi izārstēt šo slimību nevar, tā ir neatgriezeniska, var pārsteigt cilvēku jebkurā vecumā. To ierosina iedzimtība, pārslimotas slimības, piemēram, encefalīts, galvas audzēji, medikamenti u.c.
Cilvēkam rodas ožas vai garšas traucējumi, depresija, kūtra vai paātrināta kuņģa motorika, aizcietējumi, rīšanas grūtības, pēkšņa urīna nesaturēšana, seksuāla disfunkcija, miega traucējumi. Redzamie simptomi ir palēninātas kustības, stīvums, sākumā vienas rokas un kājas trīce, vēlāk – abu, mainīta gaita – šļūcoši sīki soļi. Var būt pēkšņas iemigšanas fāzes. Slimībai progresējot, pievienojas smagāki psihiski traucējumi.
Lai palīdzētu Pārkinsona slimniekiem, svarīgs ir apkārtējo fiziskais un morālais atbalsts un sapratne, kā arī pareiza zāļu lietošana.
Kā sadzīvot ar jutīgu ādu
Ne tik ļoti kā iepriekš aprakstītās slimības dzīvi bojā arī jutīga, sausa āda. Par to pastāstīja GSK medicīnas pārstāve Ilze Everte.
„Ādas galvenais uzdevums ir aizsargāt organismu no apkārtējās vides – karstuma, baktērijām, ķīmiskajiem līdzekļiem. Veselā ādā ir 10 – 30% ūdens. Ar gadiem cilvēki izjūt ādas sausumu. Gluži kā tuksnesī. Turklāt to izjūt arī jauni cilvēki,” uzsver speciāliste.
Ādas sausumu pastiprina bieža mazgāšanās ar ziepēm, losjoni uz spirta bāzes u.c. Ādas jutīgums izpaužas kā apsārtums, nieze, tūska, zvīņošanās, sabiezējumi, pat plaisas un iekaisums. To izraisa sals, lietus, vējš, krasas temperatūras maiņas, īpaši pavasarī, attīrošie līdzekļi, sadzīves ķīmija (veļas pulveri, trauku mazgājamie līdzekļi u.c.). Āda attaukojas un kļūst sausa.
I.Everte iesaka: ja rodas alerģiskas reakcijas, palīdzība jāmeklē pie dermatologa. Ja cilvēks sāk jaunas kosmētikas lietošanu, vismaz divas dienas tā jāpamēģina nelielā laukumā jutīgākā vietā. Piemēram, delma iekšpusē. Ja rodas apsārtums, dedzinošas sajūtas, tad labāk no šādas kosmētikas atteikties. Jāatceras ādu mitrināt. Tam noder barojoši krēmi rudenī un ziemā, vismaz pusotra litra ūdens diennaktī, pilnvērtīgs uzturs, vitamīni (zivju eļļa u.c.). Un vēl ādas labākais palīgs ir pilnvērtīgs miegs – vismaz 7 – 8 stundas diennaktī.
Autors: Inguna Spuleniece
Pasaulē no HOPS cieš ap 600 miljoniem cilvēku, tas ir trešais biežākais nāves cēlonis, bet plaušu vēzis – piektais.
Kā ārstēt HOPS:
* atmest smēķēšanu (grūti, bet izdarāms).
* dzīvot veselīgi.
* veikt bronhus paplašinošu terapiju ar zālēm (laikus atklājot slimību, ar to var sadzīvot, ja lieto zāles).
* ar pretiekaisuma terapiju, bet uzliesmojuma brīžos jālieto antibiotikas.
HOPS ietekmē:
* sirdi;
* ir svara zudums, muskuļu vājums (bet organisms var arī uzpūsties);
* slimnieks grimst depresijā;
* attīstās osteoporoze;
* veidojas peptiska čūla, attīstās osteoporoze u.c.
Kā ārstēt bronhiālo astmu:
* jācenšas novērst saskari ar alergēnu, ja tas ir iespējams,
* jācenšas laikus ārstēt citas slimības – alerģiskas iesnas, deguna blakusdobumu iekaisumus u.c., kas var veicināt astmas attīstību,
* saskaņā ar ārsta norādījumiem jālieto medikamenti:
bronhus paplašinoši līdzekļi – parasti inhalatori;
iekaisumu un alerģiju mazinoši līdzekļi u.c.,
* jāatceras, ka dažus medikamentus var būt jālieto ilgstoši un regulāri,
* jāveic elpošanas vingrojumi.
Ko pacients var darīt pats:
* izvairīties no saskares ar alergēnu, ja tas iespējams,
* nesmēķēt pašam un neuzturēties piesmēķētās telpās,
* nodarboties ar sportu, dzīvot aktīvi (saskaņojot nodarbes ar ārstu),
* norūdīt organismu,
* palīdzēt sadzīvot ar slimību var psihologs vai psihoterapeits.
Kā rīkoties līdzcilvēkiem epilepsijas lēkmes laikā:
* pagriezt cilvēku uz sāniem, lai viņš neaizrijas,
* nekādā gadījumā neko nedrīkst likt mutē starp zobiem,
* ja lēkme bieži atkārtojas ar īsām pauzēm, tad jāizsauc ātrā palīdzība. Tas jādara arī tad, ja lēkme ir pirmo reizi mūžā,
* pēc lēkmes šie cilvēki kļūst miegaini, vēlams palīdzēt viņiem tikt līdz mājām vai tuvākajai vietai, kur atpūsties.
31.03.2012.g. brīvprātīgie piedalījās pasākuma “Lieldienu Zaķis Kurzemē” norisē. Pasākumā bija sabraukuši sportisti no Jelgavas invalīdu sports klubs “Ceriba”, VSAC “Kurzeme” filiāle “Liepāja”, Liepājas ģimene, Upesgrīvas speciālā internātpamatskola strukturvienība “Valgale”, VSAC “Kurzeme” filiāle “Dundaga”, Sabiles vidusskaola, SBSAC “Veģi”, VSAC “Kurzeme” filiāle “Gudenieki” Kuldīgas “Speciālais sporta centrs” un PA “Sociālais dienests” atbalsta grupa “Kopā būt”.
Kopā pasākumā bija iesaistīti 140 sportisti, 30 dejotāji un 17 brīvprātīgie.
Kā katru gadu pasākuma dalībniekus priecēja Inese Astaševska ar deju grupu. Muzikālos priekšnesumus sagatavoja un dalībniekus iepriecināja arī Liepājas, Gudenieku un Kuldīgas komandas.
Pasākuma laikā sportisti varēja pārbaudīt savu koordināciju, līdzsvaru, kustību precizitāti, veiklību un citas spējas.
Visiem priecīgas Lieldienas un uz tikšanos nākošjās sacensībās!
Pielikumā bildes no sporta pasākuma un prezentācijas no semināra.
ATSAUKSMES.
Ilona Balode (semināra dalībniece un brīvprātīgā pasākumā)
Paldies par iespēju piedalīties seminārā! Bija ļoti interesanti! Man tādas lietas vienmēr ir interesējušas un patikušas. Seminārs bija ļoti vērtīgs. Pasniedzēji par savu tēmu aizraujoši stāstīja. Paldies!
Ļoti patika arī Lieldienu Zaķis. Aizkustināja tas, cik ļoti laimīgi bija tā dalībnieki. Manuprāt, jebkurš pasākums ir izdevies, ja vismaz vienam bija mirdzošas acis. Bet vakardienas pasākumā mirdzošas acis bija visiem tā dalībniekiem. Kad braucu mājās ar Gudeniekiem, viņi nebeidza priecāties par pasākumu. Un tas taču ir galvenais, vai ne? 🙂
Paldies, ka kaut kas tāds notiek! Paldies, ka man tur bija iespēja piedalīties!
Ja vēl varu kaut kur piedalīties – dodiet ziņu! Ļoti labprāt arī iesaistīšos.
Ina Jerumane,2.vidusskola (semināra dalībniece un brīvprātīgā pasākumā)
Paldies par lielisko iespēju piedalīties 6dienas pasākumā. Tiešām vis bija super un es tiešām vēlētos ko tādu turpināt. 🙂
Vai būs vel kāds līdzīgs pasākums kur es varētu iesaistīties.?
Ja ir vajadzīga palīdzība,droši rakstiet,ar lielāko prieku palīdzēšu,atbalstīšu. 🙂
{jcomments on}