Paldies programmas autoriem: Rasmai Jansonei, Dr.paed., Andrai Fernātei, Dr.paed., Antrai Gulbei Dr.paed., Inesei Bautrei, Mg.paed., Tijai Tripānei, Mg.paed., Intai Bulai-Biteniecei, Mg.paed.
1. modulis
Mērķis
Sporta skolotāju profesionālo un pedagoģisko kompetenču pilnveide inovatīvo līdzekļu pielietošanā sporta stundās skolēnu pozitīvās domāšanas, emocionālās labsajūtas un veselības sekmēšanai ilgtermiņā visās izglītības pakāpēs.
Uzdevumi
1.Iepazīstināt un veidot izpratni par sporta skolotāju darbības reglamentējošo dokumentu lietošanas tehnoloģiju skolas mācību procesā.
2.Radīt oriģinālus vingrojumus un vingrinājumus, kurus izmantot sporta stundās un ārpusstundu pasākumos.
3.Veidot izpratni kā motivēt un stimulēt skolēnus apmeklēt sporta stundas un nodarboties ar fiziskajām aktivitātēm ārpusskolas.
4.Aprobēt un praktiski demonstrēt radošo vingrojumu un vingrinājumu piemērus mācību priekšmetā Sports.Anotācija
Pārmaiņas mūsdienu sabiedrībā un ekonomikā izvirza izglītības sistēmai jaunas prasības pēc modernas, kvalitatīvas un konkurētspējīgas izglītības. Galvenais uzdevums – sporta stundu kvalitatīvā procesa nodrošinājums ar pāreju no mācīšanās vērtēšanas uz vērtēšanu, lai mācītos.Mācību priekšmeta Sports saturā par būtiskāko tiek uzskatīts sekmēt izglītojamo pozitīvas attieksmes veidošanos pret sportu un veicināt izpratni par fizisko aktivitāšu nepieciešamību.Būtiski sporta skolotājam ir izvērtēt bērnu vecumu un fizisko formu, dot individuālus uzdevumus, kas atbilsts viņa sagatavotībai. Uzmanība jāvērš uz to, ko katrs bērns var izdarīt, nevis kā iepriekš visiem skolēniem izvirzīt kādu normatīvu mērauklu. Moduļu ietvaros skolotāji aktīvi darbosies radošu, netradicionālu un daudzveidīgu vingrojumu un vingrinājumu izveidē, kurus varēs izmantot savā ikdienas darbā.
Sasniedzāmie rezultāti
•Skolotāji zinās un izpratīs mācību procesa plānošanu pamatojoties uz skolēnam sasniedzamo rezultātu. Īstenojot šādu pieeju, tiek nodrošināta vistiešākā saikne starp Ministru kabineta noteikumiem, Izglītības un zinātnes ministrijas rīkojumiem, mācību priekšmeta standartu, programmu un konkrēto mācību stundu humānās pedagoģijas aspektā;
•Skolotāji zinās un izpratīs, ka mācību procesā jāiesaista skolēni un kopīgiem spēkiem jāveido interesanta, radoša sporta stunda;
•Skolotāji apgūs plašāku skatījumu uz mācību priekšmeta Sports standarta saturā minētajiem vingrojumiem un vingrinājumiem;
•Skolotāji apzināsies, ka vēlme atrast “uzvarētājus visos vecumposmos” ir viens no galvenajiem skolēnu sporta stundu apmeklētības ierobežojošais faktors, jo netiek īstenota individuāla skolēna veselībai nozīmīga funkcionālā sagatavotība;
•Skolotāji pratīs apgūtās zināšanas īstenot praktiskajā darbībā, pielietot dažādas mācību metodes, līdzekļus un izvērtēt radušās situācijas sporta stundā.
•Skolotāji būs pievērsuši uzmanību, aktualizējuši un pārdomājuši Sporta stundu jauno filozofiju un izvērtējuši ,,labās prakses” piemērus.
1.solis – Ideju izvērtēšana
P = Pluss Idejas pozitīvās iezīmes – kāpēc tev tā patīk?
M = Mīnuss Idejas negatīvās iezīmes – kāpēc tev tā nepatīk?
I = Interesanti Kas idejā ir interesants?
PIEMĒRS
Ideja: Mamma – tētis – es – Fiziski aktīva ģimene!
Saplānot svētdienas fiziskās aktivitātes visai ģimenei.
P: ______________________________________
M: ______________________________________
I: ______________________________________
Izvērtē
Sporta skolotāju darbības reglamentējošo dokumentu lietošana.
Skolēnam sasniedzamie rezultāti temata beigās un to saikne ar mācību priekšmeta Sports standartā norādītajām pamatprasībām mācību priekšmeta satura apguvei.
Skolotājam jārealizē mācību procesa plānošana trīs līmeņos, pamatojoties uz skolēnam sasniedzamo rezultātu. Īstenojot šādu pieeju mācību procesa plānošanā, tiek nodrošināta vistiešākā saikne starp standartu un konkrēto mācību stundu.
Pirmais plānošanas posms (standarta – programmas saikne) tiek realizēts, veidojot mācību priekšmeta programmu.
Otrais plānošanas posms – tematiskā plānošana. Šajā posmā plāno, kā skolēnam sasniedzamais rezultāts programmā realizējams katram tematam paredzētajā laikā.
Katra temata plānojumā iekļautas pamatprasības mācību priekšmeta apguvei no visām četrām standartā norādītajām obligātā mācību satura daļām – “Zināšanas un izpratne sportā”, “Pamatprasmes sporta veidu vingrojumos un vingrinājumos”, “Fizisko spēju attīstība veselības
nostiprināšanai un uzlabošanai”, “Sabiedriskajai un personīgajai dzīvei nepieciešamās pamatprasmes”.
Tādā veidā netieši caur katru tematu tiek plānots skolēnam sasniedzamais rezultāts izglītības posma beigās.
Trešā plānošanas posmā – stundas plānošanā, skolotājs plāno skolēnam sasniedzamo rezultātu katras mācību stundas beigās. Pamatojoties uz to, skolotājs izvēlas mācību metodes (paņēmienus) mācību stundas mērķu sasniegšanai.
Skolotājam jāizvērtē sava pieredze, skolēnu motivācija, mācīšanās stili, jāņem vērā pieejamie resursi, tai skaitā attiecīgie skolotāja atbalsta materiāli.
info no: https://talakizglitiba.visc.gov.lv/visp/mod/resource