Iekļaujošā izglītība tiek raksturota kā izglītības sistēmas veiktspējas spēcināšanas process, kura nolūks ir radīt tādus apstākļus, kuros izglītība var tikt nodrošināta ikvienam. (Iekļaujošā izglītība bērniem ar speciālām vajadzībām Latvijā. Latvijas Republikas Saeima, 2020)
Kā jau redzam, iekļaujošā izglītība ir ideāls uz kuru mēs tiecamies. Lai nodrošinātu iekļaujošu izglītību nepietiek ar to, ka visi bērni tiek uzņemti skolā.
Iekļaušana
Manuprāt iekļaušanu var izdalīt četros etapos:
1. etaps SAPRAŠANA (kas ir iekļaušana, kāpēc tā ir vajadzīga).
2.etaps PLĀNOŠANA (kā var panākt iekļaušanu, kas jāmaina).
3.etaps DARBĪBA (pielietojums, pielāgojums).
4.etaps ANALĪZE (rezultātu apkopošana, secinājumi).
Pēdējos gados mēs ļoti daudz dzirdam par iekļaušanu, un loģiski būtu domāt, ka pirmais etaps ir beidzies un nevienam vairs nav jautājumu par to, kas ir iekļaušana un kāpēc tā ir vajadzīga. Manuprāt, ka pēc tik daudzu gadu skaidrošanas ir pienācis laiks turpmākajiem iekļaušanas etapiem. Pašreiz mums jārunā un jāsaprot, kā var panākt iekļaušanu un kādas izmaiņas ir jāveic, lai sasniegtu labus rezultātus. Jautājums ir, vai mēs esam labi sapratuši pirmo etapu?
Man šķiet, ka ir jābūt monitoringa sistēmai, lai iegūtu informāciju/zināšanas:
1. par ieviešanas vajadzību/ieceri (kam, kur, kāpēc),
2. par ieviešanas procesu (kurā izglītības iestādē notiek, kāpēc, kad sākas, kāds rezultātu sagaidām),
3. par izmaiņām (kāds rezultāts, rezultātu analīze, kas panākts, kas jāuzlabo).
Informācijas analīze ļautu mums veikt novērojumus dinamikā, attiecīgi iestādei būtu vieglāk koordinēt finansējuma piesaisti.
Nezinot, kas ir iekļaušana, nebūsim gatavi iekļaut. Vienā no sanāksmēm 2023.gada aprīlī kāds Veselības un fiziskās aktivitātes mācību jomas koordinators paziņoja, ka daži skolotāji joprojām domā, ka iekļaujošā izglītība ir tas pats, kas speciālā izglītība. Semināros, kuru nosaukumā ir “iekļaujošā izglītība”, skolotāji iesaistās nelabprāt, domādami, ka uz viņiem tas neattiecas.
Termins “iekļaujošā izglītība” ir ļoti plašs un tas neskar tikai personas ar invaliditāti. Atbalsts mācību procesā var būt vajadzīgs jebkuram. Iekļaušana attiecas uz pieeju izglītības procesam, kas veicina to, ka visi bērni, neatkarīgi no viņu ierobežojumiem vai citiem faktoriem, var piedalīties un sasniegt savu potenciālu. Tādējādi, iekļaujošā izglītība attiecas uz jebkuru bērnu, neatkarīgi no viņa etniskās piederības, reliģijas, valodas, veselības stāvokļa, utt. Viens no galvenajiem iekļaujošās izglītības principiem ir “vienlīdzīgas iespējas visiem“. Ar šādu pieeju mēs garantējam, ka katram bērnam būs iespēja piedalīties izglītības procesā un viņam būs iespēja sasniegt savu potenciālu neatkarīgi no tā, kāds ir viņa sociālais statuss, kurā vietā viņš dzīvo, kāda ir viņa tautība, ticība.
Tomēr, iekļaujošā izglītība ir īpaši svarīga un bieži tiek saistīta ar personām ar invaliditāti, kurām izglītības procesā var rasties dažādi ierobežojumi un šķēršļi. Svarīgi nodrošināt atbalstu, resursus un programmas apguvei pielāgotu mācību vidi, kas var palīdzēt bērniem sasniegt savus mācību mērķus un mācību procesā laikā attīstīties kā personībām. Tādējādi, lai gan iekļaujošā izglītība attiecas uz visiem bērniem, tā ir īpaši svarīga, lai nodrošinātu vienlīdzīgas iespējas un tiesības personām ar invaliditāti izglītības procesā. Iekļaujošā izglītība nodrošina katram bērnam pieejamu kvalitatīvu izglītību.
Speciālā izglītība, ir iekļaujošas izglītības daļa.
Iekļaujošā izglītība un bērnu personības attīstība
Iekļaujošā izglītība ir atšķirīga no tradicionālās izglītības sistēmas. Manā izpratnē iekļaujošā izglītība atbilst vārdam “glābšana”. Īstenojot tikai tradicionālo izglītību, “aiz borta” var palikt bērni un jaunieši, kas dažādu iemeslu dēļ nevar sekmīgi piedalīties visos izglītības procesa posmos. Ar iekļaujošu izglītību varam “izglābt” tos, kuri ir “aiz borta”, nodrošinot atbalstu un resursus, kuri nepieciešami, lai ikviens varētu pilnvērtīgi piedalīties izglītības procesā. “Glābšanas” procesā, mums jābūt gataviem prasmīgi pielāgot mācību vidi, slodzes intensitāti un dozējumu, mācību līdzekļus, inventāru, noteikumus, komunikāciju un dot individuālo atbalstu, kā arī atbilstošu uzraudzību. Atbalstam mācību procesa laikā jāatbilst dažādu bērnu vajadzībām un ir būtiski, lai tas samazinātu nevienlīdzību izglītības jomā. Turklāt, iekļaujošā izglītība veicina bērnu personības attīstību un veicina viņu sociālo un emocionālo labklājību. Ja bērns skolā jūtas droši un ir saprasts, viņa izaugsme ir neizbēgama!
Kopumā, iekļaujošās izglītības īstenošana ir būtisks uzdevums izglītības jomā. Tā īstenošana var uzlabot ne tikai izglītības sistēmas kvalitāti, bet galvenais, ka tas var dot labumu bērniem, sabiedrībai un valstij kopumā.
Finansiāls atbalsts
Lai iekļaujošā izglītība būtu kvalitatīva un sasniegtu mērķus, ir jābūt gan finansiālam atbalstam, gan kvalitatīvam pedagoģiskam atbalstam, kas cieši saistīti.
- Lai varētu pielāgot mācību vidi, kas ietver arī pielāgotu mācību materiālu izstrādi/pielietošanu, pieejamu tehnoloģiju un citu resursu izmantošanu ir vajadzīgs finansējums.
- Lai nodrošinātu kvalitatīvu pedagoģisko atbalstu ir svarīgi: a) regulāri izglītot personālu (administrācija, pedagogi, atbalsta un tehniskais personāls), b) pēc vajadzības izglītot bērnu vecākus, kam arī ir vajadzīgs papildus finansējums.
Kopumā iekļaujošā izglītība ir būtiska, lai nodrošinātu, ka visi bērni var piedalīties izglītības procesā un sasniegt savu potenciālu.
Ir svarīgi, lai izglītības sistēmas visā pasaulē turpinātu attīstīt un veicināt iekļaujošo izglītību. Tas prasa ne tikai izglītības sistēmas un politikas izmaiņas, bet arī sabiedrības attieksmes maiņu un izpratnes veidošanu par dažādību un iekļaušanu.
Iekļaujošā izglītība ir process, kurš nekad nebeidzas.
Nadija & Alien, 2023
Pārpublicējot rakstu, atsauce ir obligāta.