Kvalitatīva kust. – cilvēks pats zin, ko grib darīt, un darb. saskaņoti, spēj izvēlēties inform. signālus darbībai, izvēlēties nepiec. kust. virzienu, veikt kustību precīzi, spēj mainīties un pielāgoties.
Kvalitatīva kust. mācība ietver sevī kust. Cilv-am ir jāsprot un jānovērtē sava darbība, sensoro =juš. meh-u, motorās daļas (CNS, perifērija).
Kust. notiek, pateicoties
- iekš. faktoriem (CNS stāv. – lai būtu motivācija, spēja kontrolēt m-ļu darbu; m-ļu darbs)
- ār. (biomehāniskie)fakt. – gravit. spēks, papildus smagums, pretestība.
Percepcija =uztveres meh., piem., ātri ejot uz durvīm, autom. apstāsies. Ja šis meh. trauc., cilv. uzreiz neapstāsies.
Lēmuma pieņemšana – pirms veikt kādu darbību, galvā veid.. darbības plāns. Jo> variantu, jo grūtāka izvēle. Jo < pieredze, jo grūtāk pieņemt lēmumus.
Efektoru meh. – organizē piemērotu atb. r-ju. Ņemts vērā sasniedzamais mērķis un apk. v. apst-i.
AS (iekšējā, ārējā) – lai novērtētu padarīto. Piem., lai redzētu, ko dara lb. roka; lai saprastu, vai soli spert tālāk vai tuvāk no bedrītes. Inform. nāk no ādas un m-ļu rec-iem, kuri novērtē m-ļu spēku. AS = atb. r-jas aizsūta atpakaļ informāciju par kustībām, to efektivitāti. AS ļauj izpildītājam salīdzināt to, ko plānoju veikt ar paveikto. Tas veido lēmumu izvēlēties sekojošās kustības.
Lai notiktu kust., ir nepiec.:
- Aktivācija (nedrīkst būt komā / miegā)
- Zināšanas par uzdevumu
Kust. sāksies ar kādu lēmumu. Lai uzsāktu kust., nepiec sens. inform. (SI). No visas informācijas jāizvēlas tā, kas attiecas uz konkr. kust-u→ kust. ieprogrammēšana. Tā ir jāsadala daļās. (Ja bijis insults, var būt secības programmēšanas trauc.) → jāizvēlas parametri (ar kādu ātrumu jākustina rokas, cik lielu pretestību jāattīsta, kādā attaļumuā…).
Kustību kvalitāti ietekmē:
- locītavu veidojošo struktūru anatomiskais un fizioloģiskais stāvoklis
- muskuļu funkcionālais stāvoklis
- vispārējais organisma veselības stāvoklis
- vecums
- neirofizioloģiskie procesi organismā
- cilvēka psihiskās veselības stāvoklis
Kustību veidu vispārējā klasifikācija:
Aktīvas kustības
- Brīva aktīva kustība – jebkura brīva kustība, kuru cilv. pats izdara, pats pārvar gravitācijas spēku.
- Aktīva kustība ar pretestību – veicot aktīvu kustību, pārvar manuālu vai mehānisku pretestību.
- Aktīva kustība ar palīdzību – kustība ar asistēšanu (NS boj., kust.boj.)
- Kustība ar pretestību un palīdzību
Pasīvas kustības
Lai varētu notikt pasīvas kustības, cilvēkam jāatslābinās. Šīs kustības veic ārējie spēki – visbiežāk manuāli vai ar mehānisku aparātu tiek kustināta kāda cilvēka ķermeņa daļa.
- Lēnas ritmiskas relaksējošas kustības – veic cauri visam KA-am dotajā locītavā – šīs kustības pacients var apturēt jebkurā kustību momentā.
- Atsevišķa ātra grūdienveida kustība – šī kustība ir īsa, ātra, negaidīta pacientam. Pacients to nevar pārtraukt.
- Artrokinemātiskās kustības – palīgkustības, kas notiek pasīvi locītavās, laikā, kad notiek N locītavas kustība. Tas, kas notiek locītavā, notiek pasīvi.
- Papildkustības, kas notiek, kad tiek dota pretestība.
- Papildkust., kuras var veikt pasīvi – atvelkot manuāli vienu segmentu no otra – trakcija vai distrakcija.