Bērna attīstībai īpaša nozīme ir sporta nodarbībam skolā un viņa fiziskajai slodzei visas dienas garumā.
Vēlams ievērot:
-
jaunāko klašu audzēkņiem ik dienas nepieciešams 90 minūtes mērenas intensitātes fiziskas aktivitātes (fiziskā aktivitāte, kas izraisa nelielu, bet pamanāmu elpošanas biežuma un sirdsdarbības paātrināšanos). Tie varētu būt spēlēšanās, rotaļas, aktīvas pastaigas un citas darbības, kuras bērniem sagādā prieku.
-
pusaudžiem ik dienas nepieciešams 60 minūtes mērenas intensitātes fiziskas aktivitātes un papildus divas reizes nedēļā 20 minūtes intensīvas fiziskas aktivitātes (fiziska aktivitāte, kuras laikā ievērojami palielinās elpošana). Tas nozīmē, ka tādu intensitāti var nodrošināt ar sacensību elementiem.
-
nevajadzētu veikt visu dienas fizisko slodzi vienā reizē.
Jaunas tehnoloģijas attīstās ar vien vairāk un vairāk. Mēs visi ļoti ātri apgūstam un pierodam pie visa, kas “atvieglo” mūsu dzīvi, kļūstot mazkustīgi. Tagad mammām nav jāskrien uz blakus sētu, kur spēlējas bērni, lai savu atvasīti paaicinātu pusdienās vai vakariņās, jo visiem ir mobilie tālruņi un lielākā daļa bērnu sen jau nespēlējas laukā, to aizvieto datora spēles.
2001.gadā pareiza stāja bija 20% skolēnu, 2006. gadā tikai 6,7% skolēnu (Sporta medicīnas valsts aģentūras dati, katru gadu apsekojot ap 12 000 skolēnu).
Neskatoties uz to, ka internetā var izlasīt ļoti daudz par kustībām un to nepieciešamību bērna attīstībai, pēdējā laikā ar vien biežāk skolēniem ir ārsta atbrīvojumi no sporta nodarbībām.
Problēma Kuldīgas novadā. Aptauja
Kuldīgas novada sporta skolotāji ir satraukti par šādu “jauno tendenci”.
Lai izvērtētu skolēnu atbrīvošanas no sporta nodarbībām dinamiku, Kuldīgas novada sporta skolotāju metodiskā apvienība ierosināja izpētīt šo tendenci un veikt sporta skolotāju aptauju.
Anketēšanā ir iekļauti rezultāti par periodu 01.09. – 31.12.2011.g.
Novadā 2011./2012.m.g. ir 13 skolas (t.sk. 5 pilsētas un 8 lauku skolas) un tajos mācās 3031 audzēknis. Sporta skolotāju skaits novadā 26.
Aptaujas laikā (četros mēnešos) bija izrakstītas 542 ārsta zīmes par skolēna atbrīvošanu no sporta nodarbībam.
Vērtējot situāciju pa klašu grupām, tad visvairāk atbrīvojumu saņēma 1. – 3. klases skolēni, 4 mēnešos saņemot 179 ārsta zīmes. 4. – 6. klasei bija izrakstītas 150 ārsta zīmes, 7. – 9. klasei – 141, 10. – 12. klasei – 72 ārsta zīmes.
88% sporta skolotāju uzskata, ka atbrivojumi ir pamatoti, pārējie skolotāji uzskata, atbrīvojumi nav pamatoti.
Vairāk neka puse sporta skolotāju (52%) ir informēti par skolēna diagnozi un ņem to vērā iesaistot skolēna sporta nodarbībās. Pārējie sporta skolotāji (48%) nav informēti, kāpēc skolēns nedrīkst sportot un ja viņiem iedod ārsta zimi, kur norādīta diagnoze, viņi to nevar izlasīt, kā arī neizprot diagnozes šifrus.
Uz jautājumu, vai sporta skolotājiem sagādā grūtības iesaistīt atbrīvotos audzēkņus sporta nodarbībā, visi (100%) atbildēja, ka viņiem nekādas grūtības tas nesāgāda.
Uz kā balstās atbrīvojuma pamatotības izvērtējums, ja vairāk kā puse skolotāju ne vienmēr ir informēti par skolēna diagnozi?
Jautājumi, kurus rada aptauja:
- Vai gadījumos, kad skolotājs nav informēts par skolēna diagnozi, atbrīvotajam netiek ieplānota tikai pasīva malā sēdēšana?
-
Cik atbrīvotie reāli mērķtiecīgi un kvalificēti tiek iesaistīti sporta nodarbībās (lai iegūtu teorētiskas zināšanas, lai praktiski apgūtu atļauto, lai uzlabotu vispārējo fizisko stāvokli, lai panāktu ārstniecisku efektu)?
Secinājumi:
- Pirmajā pusgadā ievērojams skolēnu skaits (katrs sestais) saņēmis atbrīvojumu no sporta nodarbībām.
-
Apmēram puse sporta skolotāju nekomunicē ar skolēna ģimenes ārstu, neizvērtē atbrīvojumu pamatotību.
-
Sporta nodarbību plānojumā ne vienmēr ietverti atbrīvojamie skolēni. Iespējama formāla pieeja, neņemot vērā konkrētajam skolēnam atļauto un nepieciešamo.
Iespējamie risinājumi:
- Gadījumos, kad skolēns tiek atbrīvots no sporta nodarbībām, sporta skolotājam, informācijas nepietiekamības gadījumā jāuzņemas iniciatīva, lai iegūtu to no klases audzinātāja, ģimenes ārsta, paša skolēna vai vecākiem.
-
Skolas vadībai vismaz reizēm izlases kārtībā jāpaskata, ar ko sporta nodarbību laikā nodarbojas atbrīvotie skolēni.
-
Ņemot vērā jauniešu fiziskās formas pasliktināšanos un lielo atbrīvojumu skaitu, sporta skolotāju kvalifikācijas celšanas procesā būtu jāpievērš uzmanība jautājumiem par darbu ar šādiem skolēniem.
-
Jārada iespējas šādiem skolēniem veikt atbilstošas fiziskās aktivitātes (jāinformē) ārpusstundu un ārpusskolas pulciņos (piem., ārstnieciskā vingrošana, peldēšana, nūjošana, krokets, minigolfs, golfs, jāšana, boccia, utt.).
Skolēniem, kuriem ir atbrīvojumi no sporta, jāpiedāvā alternatīvu risinājumu, piemēram, ārstniecisko vingrošanu.
Problēmu daļēji var atrisināt iekļaujot vismaz vienu mācību stundu nedēļā ārstniecisko vingrošanu, kur var piedalīties visi tie, kuri veselības problēmas dēļ nepiedalās sporta nodarbībās.
Daļēji šo problēmu mēģinās atrisināt biedrība “Speciālais sporta centrs”, izveidojot “Štābiņu” (ārstnieciskās vingrošanas grupu) Kuldīgas vieglatlētikas manēžā (Dzirnavu iela 13, Kuldīgā).
2012./2013.m.g. 4. -6. klases skolēni varēs nākt uz ārstnieciskas vingrošanas nodarbībām par brīvu.
Dalībnieku skaits būs ierobežots, tāpēc priekšroka tiks dota audzēkņiem, kuriem veselības dēļ bija atbrīvojums no sporta nodarbībam uz visu mācību gadu, kuri ir no mazturīgas ģimenes vai ir Speciāla sporta centra biedri.
Viena daļa ģimenes ārstu ir informēta par ārstnieciskās vingrošanas grupas izveidi projekta “Štābiņš” ietvaros.
Uzņemšana “Štābiņā” notiks no 14.maija līdz 19. jūnijam.
Pieteikumu jānosūta uz e-pastu: nadija@nadija.lv. Pieteikumā jānorāda:
-
bērna vecums un klase,
-
cik dienas bērns bija atbrīvots no sporta nodarbībām 2011./2012.m.g.,
-
vai bērns 2011./2012.m.g. vingroja speciālista uzraudzībā (vingrošana pie fizioterapeita).
-
Kontaktperona un viņas tālruņa nr.
Informāciju par projektu “Štābiņš” varat izlasīt www.nadija.lv vai www.ziedot.lv.
Izmantota info: www.smva.gov.lv, www.nadija.lv
Nadija Strazdiņa
Kuldīgas novada sporta skolotāju metodiskās apvienības vadītāja
Speciālā sporta centra priekšsēdētāja