Šis aukstais un sniegotais gadalaiks – ziema, kad brīžiem gribas siltāk ieritināties segā un neko nedarīt vai arī draugu kompānijā kalnu namiņā baudīt karstvīnu, dod mums iespēju apvienot patīkamo ar lietderīgo. Pareizi izmantojot ziemas piedāvātās iespējas, varam iegūt ne tikai pozitīvas emocijas, bet arī skaistu un veselīgu ķermeni.
Kalnu slēpošana
Kalnu slēpošana ir samērā dārgs sporta veids, bet tā pozitīvais aspekts ir uzturēšanās svaigā gaisā un emocionālais baudījums. Ne izturību, ne spēka rādītājus, ne īpašas korekcijas mūsu ķermeņa veidojumos kalnu slēpošana neievieš.
Slodzes ir samērā īslaicīgas, īpaši Latvijā, nobrauciena laikā maksimāli līdz divām minūtēm ar tikpat ilgu atpūtu, tiekot atpakaļ kalna galā. Slodzes laikā pārsvarā darbojas sēžas muskulatūra un augšstilbu muskuļi. Trūkst speciālā treniņa efekta, jo atkārto jau iepriekš apgūtas kustības.
Kopumā ņemot, šis sporta veids vairāk paredzēts atpūtai, svīstot daļēji veicinot tauku noārdīšanos, jo jāatrodas svaigā gaisā. Tātad kopumā kalnu slēpošana ir relaksējoša nekā trenējoša. Tai ir zemas intensitātes ilgstoša slodze, kas pastiprina aerobos efektus un tauku oksidāciju.
Sievietēm, kuras slēpošanu nolēmušas izmantot skaistas figūras iegūšanai, vēlams slēpot ne mazāk kā trīs stundas gandrīz katru dienu atkarībā no trenētības pakāpes. Ar katru nākamo dienu slodzi var palielināt, lai nedēļas beigās nobraucienu un atpūtu skaits sasniegtu četras stundas.
Ļoti ieteicams nodarbību laikā pastiprināti lietot ūdeni vai vitaminizētos dzērienus, jo aukstā laikā šķidrums no ķermeņa pastiprināti iztvaiko. Sievietēm, kuras grib notievēt, ieteicams nerīkoties tradicionāli – pēc treniņa remdēt izsalkumu, kā to dara situācijās, kad uz kalnu atbraukusī kompānija noīrē namiņu un veic pēcslēpošanas kolektīvo izēšanos, dzer kalorijām bagāto karstvīnu. Šādus pasākumus derētu aizstāt ar sabalansētu un vieglu ēdienu pēc slodzes.
Ievērojot minētos nosacījumus, no atvaļinājuma atgriezīsities emocionāli atpūtusies un ar pāris nodedzinātiem kilogramiem.
Snovbords (braukšana ar sniega dēli)
Snovbords ir praktiski līdzīgs sporta veids kalnu slēpošanai, tomēr sarežģītāk apgūstams, prasa zināmu vai papildu veiklību, koordināciju un iemaņas. Slodzes un muskuļu nodarbinātība praktiski neatšķiras no slēpošanas. Pārsvarā tas ir gaumes jautājums, ar ko sevi nodarbina galvenokārt tā saucamie ekstrēmisti.
Mūsdienās šis sporta veids pārvērties modes kliedzienā, kam pievēršas arvien vairāk cilvēku. Tā kā šīs ziemas sporta veids līdzīgs kalnu slēpošanai, tad manāmu rezultātu iegūšanai jāievēro tie paši treniņa principi.
Distanču slēpošana
Šis ir atpūtas veids ar diezgan plašu diapazonu. Ļoti liela iespēja variēt slodzes, sākot no ļoti minimālas līdz augstai intensitātei. Derīgs visām vecuma grupām gan kā veselības un profilakses sporta veids (sirdij, asinsvadiem), gan fizisko īpašību trenēšanai (ātrums, izturība).
Šai sporta veidā nodarbina praktiski visas muskuļu grupas. Ideāls veids, kā nodedzināt lieko tauku slāni, neprasa lielas investīcijas. Profilakses un veselības nolūkā var slēpot bez īpaša inventāra trīs reizes nedēļā no 30 minūtēm līdz divām stundām atkarībā no sagatavotības pakāpes. Intensitāte varētu atgādināt vieglu pastaigu svaigā gaisā.
Izturības trenēšanai varētu piemērot pārmaiņu metodes, kur ik pēc 10-20 minūtēm jāmaina slēpošanas intensitāte no augstas uz zemu vai no vidējas uz zemu atkarībā no trenētības pakāpes.
Svara zaudēšanas nolūkos distanču slēpošana ir labāka par treniņiem aerobikas zālē ar noteikumu, ka slēpojat ne mazāk kā divas stundas trīs reizes nedēļā, bet atvaļinājuma laikā katru dienu. Slodzei kopumā nevajadzētu būt zemākai par 120-130 sitieniem minūtē. Tauki “kūst” praktiski visas slēpošanas laikā, piegādājot enerģiju nodarbinātajām muskuļu grupām, kas atšķirībā no kalnu slēpošanas ir ne tikai kāju, bet arī ķermeņa augšdaļas muskulatūra. Ja pēc slēpošanas nepārēdas, kaut gan apetīte ir ievērojami liela, tad var rēķināties, ka nedēļā zudīs divi kilogrami ķermeņa tauku.
Slidošana
Ļoti specifisks sporta veids. Nav pieejams atklātā dabā visiem, tādēļ vajadzīgas slidotavas. Nepieciešama sagatavotība un nav ieteicama vecākiem cilvēkiem, jo slidot iemācīties ir grūtāk nekā slēpot un prasa papildu līdzsvara izjūtu. Slidojot pārsvarā noslogo sēžas un kāju muskuļus, bet trenējošā nozīme uz ķermeņa fizioloģiskajiem rādītājiem ir maza.
Slidošana vairāk paredzēta vaļaspriekam un izklaidei. Vēl mīnuss, ka slidojam vairāk hallēs, kaut gan arvien vairāk parādās atklātās slidotavas. Samērā vienmuļš sporta veids, jo nav sacensību efekta.
No slidošanas efekta vispār nav, ja vien to neizmanto kā treniņa metodi, bet tad krasi atšķirsities no apkārtējiem. Svara zaudēšanas nolūkos būtu jāslido pusotru stundu paātrinātā tempā (130-140 sirds sitienu minūtē). Ķermenis priecāsies par zaudēto enerģiju, bet jūs, visticamāk, pusotru stundu nenoslidosit, jo tā tad būs jūsu pēdējā reize slidotavā. Tādēļ, ja tiešām ir mērķis iegūt visskaistākās un trenētākās kājas bez celulīta, būs jāpievēršas ātrslidošanas treniņiem.
Pikošanās, braukšana ar ragaviņām, pastaigas…
Arī pikojoties, braucot ar ragaviņām un vienkārši izejot pastaigā svaigā ziemas gaisā, zaudējam papildu enerģiju. Svaigā gaisā ķermenis patērē lielu enerģijas daudzumu siltuma uzturēšanai, tāpēc priecāsimies, ka ārā ir auksts!
Dažkārt arī kārtīgas sniega piku kaujas spēj aizstāt nogurdinošās nodarbības aerobikas zālē. Pie ideālas figūras gan tādā veidā netiksim, bet būsim patērējušas lielu kaloriju skaitu, nodarbinājušas ķermeņa muskulatūru un kārtīgi izsmējušās. Bet, kā zināms, optimisms ir galvenais slimību ienaidnieks, tāpēc nelaidīsim garām nevienu ziemas dienu un katru sniegoto nodarbi izmantosim savam priekam un labsajūtai. Negaidīsim savā pagalmā Laimes lāci – ķersimies pie sniega lāpstām un sniega šķūrēšanas pašas!
http://woman.delfi.lv/health/fitness/izmantosim-ziemu-lai-ta-stradatu-musu-laba.d?id=10165163
{jcomments on}