Mobilitāte – cilvēka spēja kustēties, veikt kustību gan aktīvi, gan pasīvi.
Mobilitāte
- neapzināta
- apzinātā
- aktīvā
- pasīvā
Neapzinātā mobilitāte – kustības, kas nav gribai pakļautas, bet ir spontāni radītas, ģenerētas NS-ā. Raksturīgas bērniem līdz 3 m.v. Tās ir arī tās kustības, kuras bērns veic līdz piedzimšanai.
Apzinātā mobilitāte – nepieciešamais un iespējamais KA noteiktas pozas ieņemšanai un noteiktas kustības veikšanai, un motoro vienību spēja izraisīt šīs kustības.
Aktīvā mobilitāte – nosaka m-ļu dinam darbs
- izometriskas kontrakcijas
- dinamiskas kontrakcijas (ekscentriskas, koncentriskas)
- apskate
- f-ju pārbaude
- m-ļu sp. testi
- m-ļu ekscentr. darba testi
Ja akt. mobil. N, tad pasīvo netestē!
Th: m-ļu sp-a un izturības treniņš –f-ion. aktivit., kas nostiprina kustību stereotipu (jebk. vingrojums max jāpielāgo tam, ko pac. izmanto ikdienā).
Pasīvā mobilitāte – nosaka k-b aparāts. Saites, kauli, loc.v. , loc. kaps. Pārbauda šo str-u anat. veselību.
- KA loc-ās
- Testi uz kontraktūrām
Th: stiepšana, masāža, akt. & pas. mobilizācija
Pārbaudot pas. & akt. mobilitāti, izdara diferenciāldg. pēc Cyriax:
– Ja akt. un pas. kust. ir ↓ vai sāpīgas 1 virz. => artrogēns boj.
– Ja akt. un pas. kust. ir ↓ pret. virz. => mīksto audu boj. (kontrakt. str.).
Extensio brachii nav iespēj. pat pasīvi, ja ir probl. ar m. biceps brachii. Tad, veicot ext, tas stiepjas un rodas nepatikš.
– Relat. pas. kust. ↓ daž-os virz. => kapsulārs ierob. (var būt iekais.). Ja akt. mob. ir ↓ un /vai sāpīga, bet pas. mobil. Ir N=>m-ļu cīpslu boj.
Mobilitātes deficīts var rasties pie:
- dažādu veidu audu bojājuma: cieto / mīksto audu
- ↓ta mm. tonusa = hipotonijas
- mm. tonusa disbalanss
Nosakot pacienta mobilitāti, jāizmeklē
Þ aktīvo KA visās locītavās, visos iespējamos virzienos, sākot ar locekļu proks. daļām un beidzot ar dist. daļām. Pārbauda mugurkaulāja kustīgumu;
Þ muskuļu spēku pārbauda atsevišķās m-ļu grupās. Liek slimniekam izdarīt kustību, kurā visvairāk piedalās izmeklējamais muskulis, un šādā stāvoklī, stingri noturēt locekli, kad izmeklētājs mēģina pārvarēt šī muskuļa saspringumu.
Þ lai iegūtu orientējošu priekšstatu par parēzi, izdara augšējo un apakšējo Barē mēģinājumu?
Þ muskuļu tonusu novērtē, izdarot pasīvās kustības. Tās jāizdara visās locītavās, sevišķi tajās, kurās konstatēts aktīvo kustību ierobežojums. Muskuļu tonuss var būt N, ↑-ts, ↓-ts vai pilnīgi izzudis. Jānovērtē vai hipertonija ir spasticitātes (piramidālā tipa) vai rigiditātes (ekstrapiramidālā tipa) veidā. Spasticitātes gadījumā m-ūras tonuss ir ↑-ts nevienmērīgi – rokas pārsvarā fleksoros. Rigiditātes gadījumā tonuss fleksoros un ekstenzoros ir ↑-ts vienmērīgi.
Þ muskuļa trofiku novērtē vai nu vizuāli, vai izmērot locekļa apkārtmēru centimetros. Muskuļu distrofijas gadījumos novēro pseidohipertrofiju – muskuļu apjoms palielināts, bet spēks – pazemināts
Þ līdzsvara un kustību koordinācijas pārbaude
Þ pozas un gaitas pārbaude
Þ refleksi.
Kontrolētā mobilitāte (KM) – spēja kustēties pozā jeb spēja pārnest svaru.
Lai būtu KM-es līmenis – dist. svaru nesošais segments ir fiksēts. Proks-ie kustas pāri fiksētajiem dist. segmentiem. Attīstās no primit. kust. → kvalitat. Šūpojoties veidojas dinamiska stabilitāte.
- KA
- M-ļu sp. testi
- Kontrakt., nekontrakt. str-as
Statiski dinamiskais līdzsvars – brīdis, kamēr tiek atbrīvots segments (īss periods)
- dinamiskā daļa – veic kustību
- statiskā daļa – nodrošina pozas stabilitāti
Prasme – augstākais motorās attīstības līmenis – prasme jeb kvalitatīvas kustības.
Ekstremitātes distālā daļa ir brīva telpā, lai varētu izdarīt mērķtiecīgu kustību. Pēdas un plaukstas ir stabili mobilas, kamēr ķermeņa prox muskulatūra ir dinamiski stabila, lai vadītu ekstremitāti kustībā. Prox muskuļi maina savu garumu ik pa brīdim dinamiski piefiksējot.
Prasmes veidi
- manipulācija apkartējā vidē – vairāk augš. ekstr-ei piemītošs, pārsvarā ar šo saprot cilvēka spēju veikt pašapkalpošanos, ikdienas aktivitātes. Pie manipulācijām ir augsti izteikta vajadzība pēc plecu joslas un rumpja stabilitātes.
- lokomocija – vairak apakš. ekstr-ēm piemītošs. Pārvietošanās telpā ar savu muskuļu spēku, savu enerģiju.
Mobilitāti ↑:
– pas. kust.
– Akt. – asit. kust.
– aktīvas kustības
– Stiepjošas kust.
– Masāžas elem.
– PIR
– Loc-u pas. mobil.
– Trakcija
– PNF – RI, Slow reversal, RS, stabilizing reversal, replikācija
– Mīksto audu tehnikas
– dažādas palīgierīces, lai atvieglotu vai apgrūtinātu kustību, utt.
Lai panāktu M, lieto stiepjošas un pas. kust. Tad ↑ m-ļu sp., un ↑KA. Sākumā – horiz. plaknē bez grav. sp. ietekmes → pret grav. sp. →ar pretestību.