Pirmās Lieldienas svinamas svētdienā pēc pirmā pilnmēness pēc pavasara ekvinokcijas vai tās laikā. Saskaņā ar sarežģītiem aprēķiniem Lieldienas var būt no 22. marta līdz 25. aprīlim. Austrumu pareizticīgā baznīca lieto Jūlija kalendāru un atšķirīgus aprēķinus, tāpēc Lieldienas svin vēlāk.
Kā radies Lieldienu zaķis
Lieldienu zaķis vēstures avotos pirmo reizi minēts 1555. gadā. Toreiz gan tas tika izmantots svētku cepetim.
Bērnus ar olām zaķis sāka apdāvināt ap 1682. gadu. Kāpēc tieši zaķim ir uzticēts šis gods, nav zināms, taču līdz mūsdienām saglabājušies atsevišķi minējumi par to:
- Pavasara dieviete Ostere zaķi kā labo gariņu sūta pie cilvēkiem, lai noskaidrotu, kas notiek cilvēku mājās. Par to viņa reizi gadā ļauj zaķim dēt raibas olas cilvēkiem.
- Zaķis, tāpat kā ola, tiek uzskatīts par auglības simbolu.
- Lieldienās zaķis ir tas pats, kas Ziemassvētkos vecītis vai rūķis, kurš ciemojas un apdāvina čaklus un paklausīgus bērnus.
- Tas ir vienkārši joks, kam grib ticēt gan pieaugušie, gan bērni.
- Tas ir protestantu izgudrojums pretstatā katoļu kultam svētīt olas.
“Ilustrētā Zinātne”feb. 2010(51) un http://svetki.apollo.lv/svetki/home/articles/153711
{jcomments on}