Šie audi nepieder pie uzbudināmiem audiem!
Kaulaudi ir veidoti no šunām un šūnstarpu vielas (to veido org.v. (oseīns, osseomukīds ) un neorg. v. (makro, mikroelem., kuri veido sāļu sav-us kaulos.).
Galvenās šūnas ir:
- Osteoblasti, kas nodrošina kaulu vielas sintēzi un pārvēršas par osteocītiem. Osteoblastu darbību stimulē kalcitonīns no vairogdziedzers, kā arī estrogēni. Jaunas kaulu š. Periosta tuvumā.
- Osteoklasti, kas nodrošina kaulu vielas noārdīšanos. To darbību stimulē parathormons, kā arī vairogdziedzera jodu saturošie hormoni. Nobriedušas kaulu š. Ar labi veidoteim izaugumiem, kas atr. Kaulu kanālos. Pa izaugumiem notiek vielm. O/cīti nodrošina stabile kualu str-u
Šūnstarpu vielu veido:
1) Organiskās vielas (30% no sausnejs), kas sastāv no kolagēna (g.k. I tipa kolagēns, kas piedod kauliem izturību pret stiepšanu; proteoglikāniem (hialuronskābes un hondroitīnsulfāta) u.c. vielām, kas veido vidi, kur izgulsnēties Ca sāļiem.
2) Neorganiskās vielas (70% no sausnejs) – g.k. tas ir Ca un fosfāti. Lielāko daļu sastāda Ca hidroksiapatītu kristāli. Kopējais Ca daudzums skeletā veselam pieaugušam cilvēkam sasniedz 1000-1300 g, kas sastāda vairāk nekā 99% no kopējā Ca daudzuma organismā. Ca un P attiecības ir atkarīgas no diētas (vidēji Ca/P = 1.3-2.00) Nedaudz kaulos ir arī Mg, Na, K, karbonāti un fluorīdi, kas ir adsorbēti uz hidroksiapatītu virsmas. Kolagēnās šķiedras ir novietotas pa kaula garenisko asi un tām ir piesaistīti hidroksiapatītu kristāli. Šīs saites nodrošina stabilu kaula struktūru un līdz ar to norošina kaula izturību. Kolagēnās šķiedras nodrošina kaula izturību pret stiepšanu, bet hidroksiapatīti – pret spiedienu. Nozīmīgs ir izejas stāvokļa intraosālais spiediens. Pie patoloģijām, kad tas ir augstāks – tā pielāgošanās fiziskai slodzei ir ievērojami sliktāka.
Kaulaudi caur aferentajiem nerviem regulē motoneironu aktivitāti mug. Sm-ēs un caur to ietekmē muskuļu aktivitāti. Šī informācija ietekmē muskuļu darbaspējas un arī muskuļu noguruma iestāšanos.
Izmaiņas:
1) Fizioloģiskās – Ca/P attiecības, organisko/neorganisko vielu attiecības;
2) Mehāniskās – stiepšanas, spiede, trieciens u.c. veida spēku iedarbība;
3) Patoloģiskās – specifiskas saslimšanas.