Starptautiskās Arhitektūras mantojuma dienas ietvaros Kuldīgā 2015. gada 11. septembrī notika starptautiskā konference, kas bija veltīta koncepcijas «Universālā dizaina principu piemērošana Kuldīgas vēsturiskajā centrā” apspriešanai. To organizēja Baltijas Arhitektūras centrs un Neredzīgo integrācijas biedrība Es Redzu (Latvija) ar Kuldīgas novada domes atbalstu. Pēc koncepcijas īstenošanas Kuldīga kļūs par vienu no cilvēkiem ar īpašām vajadzībām draudzīgākajām vēsturiskajām pilsētām Eiropā.
Konferences darbā piedalījās tādi starptautiski pazīstamie eksperti kā Eurocities sadarbības tīkla Bezbarjeru vides darba grupas dalībnieki Berlīnes senāta Koordinācijas centra “Bezbarjeru būvniecība” vadītāja Ingeborga Štude un Fonda “Pilsēta bez barjerām” viceprezidents Sergejs Čistijs (Maskava), Starptautiskās Ainavu arhitektu (IFLA) IFLA/UIA darba grupas vadītāja Helēna Gūtmane (Rīga), Kuldīgas novada Domes Būvniecības nodaļas vadītāja, ICOMOS Latvijas nacionālās nodaļas valdes priekšsēdētāja Jana Jākobsone, kā arī kompānijas “Observer” ģenerālais directors, kas pārvietojas ratiņkrēslā Romāns Araņins (Kaļiņingrada), Liepājas Neredzīgo biedrības vadītājs Māris Ceirulis un Baltijas Arhitektūras centra vadītāja Aivija Bārda. Ar skaipa palīdzību uzstājās ar ziņojumiem un piedalījās diskusijā arī Starptautiskās Arhitektu savienības (UIA) programmas “Arhitektūra visiem” līdzdirektore, Īrijas Karaliskā Arhitektūras instītūta pofesore Fionuala Rodžersona (Dublina) un Sanktpēterburgas Valsts arhitektūras un būvniecības Universitātes Arhitektūras fakultātes dekāna vietnieks, kopas “ProfiGID” organizators Oļegs Fjodorovs (Sanktpēterburga). Konferences darbā piedalījās arī Latvijas pašvaldību būvniecības un sociālo departamentu speciālisti, cilvēku ar īpašām vajadzībām NVO aktīvisti un Kuldīgas iedzīvotāji. Īpašu gaisotni veidoja Kuldīgas novada domes priekšsēdētājas Ingas Bērziņās uzruna un klātbūtne. Konferences dalībnieki pieņema rezolūciju “Kultūras, vēstures un arhitektūras mantojuma bezbarjeru vides projektēšana”.
Pēc Berlīnes bezbarjeru vides galvenās radītājas Ingeborgas Študes viedokļa, Kuldīgā viņu patīkami pārsteidza tas, ka no visām Latvijas pilsētām laikmetīgo universālā dizaina tēmu uzdrošinājās pacelt tieši mazpilsēta. “Konferences prezentācijas, formālas un neformālas diskusijas kļuva par labu sākumu Kuldīgas pašvaldības un Baltijas Arhitektūras centra iniciatīvai. Vissvarīgākais ir saprast, ka pirms darbu uzsākšanas pilsētas ainavā izmaiņām ir jānotiek domāšanā. Pēdējā pusgadsimta laikā, it īpaši pēdējās desmitgadēs, tika uzkrāts daudz zināšanu un prasmju, kā strādāt šajā jomā. Diskusijas Kuldīgā parādija, ka cilvēki Latvijā nopietni domā par vides pieejamības jautājumiem, kas, protams, ir ļoti labi, bet tagad viņiem ir nepieciešams apgūt gan teorētiskās zināšanas, gan praktisko pieredzi. Procesam jāsākās vēl arhitektūras fakultātē un jāturpinās valsts un pašvaldību struktūru par būvniecību un pilsētplānošanu atbildīgo speciālistu apmācības līmenī. Šādi izaicinājumi paliek aktuāli arī pie mums Vācijā. Attiecībā uz Latviju, tā tikai gatavojas startēt šajā jomā.”
Viens no galvenajiem Kuldīgas bezbarjeru koncepcijas veidotājiem, darba grupas Barrier-free city for all dalībnieks Sergejs Čistijs par galveno konferences rezultātu arī uzskata Kuldīgas vadītāju apņemšanos risināt pilsētas vides pieejamības cilvēkiem ar invaliditāti – vietējiem un tūristiem -jautājumus. “Konference parādīja, ka bezbarjeru vides radīšana ir starp pilsētas prioritātēm. Tas nozīmē, ka jebkuras pašvaldības struktūras darbā, risinot problēmas tiks ņemtas vērā cilvēku ar īpašām vajadzībām intereses. Šāda pieeja, savukārt, nozīmē, ka perspektīvā nebūs nepieciešamas pārbūves, kas prasīs papildus līdzekļus un sagādās neērtības iedzīvotājiem. Bezbarjeru vides pilsētas vēsturiskajā centrā radīšana vienmēr paredz grūtu dialogu starp universālā dizaina principiem un kultūras pieminekļu aizsardzības prasībām, kas ir svarīgi visā Eiropā. Jo īpaši, kad runa ir par visas pilsētas teritorijas pielāgošanu, kas prasa stratēģisku redzējumu un izpratni, ka tieši šāds ceļš ir ejams lai panāktu maksimālo efektu. Ir ārkārtīgi svarīgi, lai Kuldīgas bezbarjeru nākotni ar tādu pašu entuziasmu kā pilsētas vadība vēlētos sagaidīt arī pārējie kuldidznieki.”
Kuldīgas novada Domes Būvniecības nodaļas vadītājai Janai Jakobsonei bezbarjeru vides radīšana pilsētas vēsturiskajā centrā ir pilotprojekts, viens no visas pilsētas pielāgošanas cilvēkiem ar īpašām vajadzībam posmiem. “Par Kuldīgas vēsturisko centru mēs vairāk runājam tāpēc, kā šeit ir lielāka cilvēku, kuldīdznieku un tūristu, plūsma un jo liels izaicinājums, kā sabalansēt vides pieejamības un mantojuma aizsardzības intereses. Bet viennozīmīgi vadlīnijas, kā būvēt jaunus objektus tiks izstrādātas visai pilsētai, visām ielām un laukumiem. Atšķirībā no metropolēm vēsturiskajā mazpilsētas centrā ir jāuzsver sīkas niansītes, ierindas ēku detaļu bagātība. Arī mazpilsētas budžets ir daudz pieticīgāks par metropoles iespējām. Tāpēc ir vajadzīga strikta darba posmu plānošana un papildlīdzekļu piesaistīšana. Visi pasākumi Kuldīgas vēsturiskā centra sakārtošanas, restaurēšanas, atdzīvināšanas, arī cilvēkiem ar īpašām vajadzībām pielāgošanas, jomā izriet no labas vides pārvaldības principa, kuram ir primārā nozīmē starp UNESCO kritērijiem iekļaušanai Pasaules mantojuma sarakstā. Viegli nav, bet mēs cenšamies. Ceru, ka pieejamās vides radīšanas Kuldīgas vēsturiskajā centrā koncepcija tiks pieņemta vēl šogad”.
Pēs Baltijas Arhitektūras centra vadītājas Aivijas Bārdas, kurai pieder konferences rīkošanas ideja, novērojuma, ja parasti šādām profesionālām konferencēm, kas veltītās vides pieejamības jautājumiem, ir raksturīga garlaicība, bet spraigās diskusijas notiek pārsvarā starpbrīžos, tad Kuldīgas forumā arī oficiālas diskusijas bija ļoti dinamiskas, ar visu dalībnieku, īpaši cilvēku ar invaliditāti, lielu atdevi. “Mēs uzdrošinājamies uzsākt ārkartīgi svarīgas bezbarjeru vides tēmas apspriešanu tieši nelielajā Kuldīgā, un neesam kļūdījušies. Kuldīgas vārds tagad būs Starptautiskās Arhitektu savienības (UIA) un starptautiskā tīkla Eurocities ekspertu mutēs un prātos. Esmu pārliecināta, ka šī pieredze tiks izmantota gan Latvijā, gan tālu aiz tās robežām.”
Kuldīgas pilsētas apbūves sākumi ir mēklējami Livonijas periodā (XIII-XVI gs), kuram sekoja intensīva celtniecība Kurzemes hercogistes (1561-1795) laikos. Kuldīgas vēsturiskā centra arhitektūras ansambļa veidošanā turpinājas Krievijas impērijas laikā līdz pat XX gadsimta sākumam. Pilsētu saudzējuši Pirmā un Otrā pasaules karu virpuļi, savukārt 1940-1980-to jauna būvniecība norisinājas vēsturiskā centra perifērijā. Kuldīgā ir uzkrāta bagāta pieredze koka arhitektūras objektu un to detaļu restaurācijas un rekonstrūkcijas jomā. Kopš 2007. gada šeit notiek starptautiskas nometnes, semināri un laboratorijas par mantojuma saglabāšanu un attīstību. Kuldīgas izvēles par starptautiska mantojuma un vides pieejamības foruma norises vietu pareizību apliecina tāj piešķirta Eiropas mantojuma zīme (2008.) un Kuldīgas vēsturiskā centra Ventas senlejā iekļaušana UNESCO Latvijas nacionālajā sarakstā (2011). 2010. gadā atvera durvis pašvaldības Restaurācijas centrs, kas nodarbojas ar koka mantojuma atjaunošanu un iedzīvotāju izglītošanu. Kopš 2011. gada, ar Baltijas Arhitektūras centra līdzdalību Kuldīgā notiek Starptautiskas Koka arhitektūras dienas, kuru konferenču un semināru ietvaros pašvaldības darbinieki un Kuldīgas iedzīvotāji, kā arī Latvijas un starptautiskie eksperti pārrunā aktuālos kultūras un vēstures mantojuma saglabāšanu un attīstības jautājumus, tai skaitā universālā dizaina un vides pieejamības kontekstā. Līdz ar universala dizaina koncepcijas pieņemšanu Kuldīga par Eiropas Savienības un pasaules līderi kultūras un vēstures mantojuma pieejamības jomā.
Baltijas Arhitektūras centrs ir saņēmis Ziemeļvalstu Ministru padomes ģenerālsekretāriāta apstiprinājumu par finansējuma piešķiršanu projektam “Mantojums un vides pieejamība demokrātijas un pilsoniskās sabiedrības stiprināšanai”, kura mērķis ir Latvijas un partneru valstu ilgtermiņa sociāli ekonomiska attīstība ar universālā dizaina un vides pieejamības principu ievišanu vēstures un kultūras mantojuma jomā.
Baltijas Arhitektūras centra Preses dienests