KB sistēmu veido:
pasīvā daļa – kauli, skrimšļi, cīpslas, loc. kaps., saites, perifēriskie nervi (no meh. viedokļa – pasīvi).
Cīpslu un saišu strukt.: tie ir blīvi saistaudi – kolagenozi audi ar paralēli izkārtotām šķiedrām, vāji vaskularizēti. Galv. sastāvd. – kolagēns 75 % ( (fibrozs olb.), ir arī elastīns. Kolagēns veido ⅓ no org. olb., piemīt liela meh. stabilitāte, tāpēc var runāt par stiprumu (spēju kustēties pret cita spēka iedarbību) un lokanību.
Saites un cīpslas sast. no 20% fibroblastiem; e/celulāras substances (70% H2O, 30% blīva viela.
aktīvā daļa – muskuļi.
Skrimšļi – kaulu uzbūvē atrodas 2 vietās
- skrimšļaudi klāj visas locītavu virsmas
- epifizārās plātnītes – augšanas zonas garajos kaulos augošiem cilvēkiem.
Loc. virsmas klāj smalks hialīnais skrimslis – cartilago articularis. Skrimslis padara locītavu virsmas gludas, izturīgas, un slīdīgas. Skrimslis aizsargā artikulējošo kaulu galus. Locītavu skrimsli baro sinoviālais šķidrums – tā ir bezasinsvadu barošana.
Locītavu skrimšļaudu papildaparāti – tie var būt dažādu veidu: disku veidā, menisku veidā, skrimšļa lūpu veidā.
Diski – atdala 1 artikul. virsmu no otras, ↑ virsmu neatbilstību viena otrai, līdz ar to ↑ot loc. kustību amplitūdu.
Meniski – atrodas ceļa locītavā, un tie palielina artikulējošo virsmu atbilstību un reizē arī amortizē triecienus.
Skrimšļa lūpas – tās ir pleca un gūžas locītavās. Tās ir 2 – 3 mm biezas skrimšļa apmales, kas stiprinās pie ārējām locītavu iedobes malām.
Skrimšļa lūpas
- padziļina locītavu iedobes
- nostiprina locītavu
- amortizē triecienus
- ↓ kustību amplitūdu