Saistaudi veido organisma iekšējo vidi. Saistaudiem raksturīgs dažāds šūnu sastāvs un labi attīstīta šūnstarpas matrice ar šķiedrām un pamatvielu.
Saistaudi (kuri vairāk interesē mūs) – kaulplēve (periosteum), capsula articularis, intrakapsulārās saites, intrakaps. struktūras – meniski, locītavu somiņas, sinov. krokas un bārkstiņas, sinov. un gļotu somiņas, muskuļu šķiedru saistaudu apvalki (endomysium, perimysium, tendo), aponeirozes, fascijas.
Saistaudiem ir daudzveidīgas f-jas:
- mehāniskā, balsta un formu veidojoša funkcija (daudzu orgānu stroma un kapsula, cīpslas, saites, fascijas, aponeirozes)
- aizsargfunkcija – kapsulas veidošana ap iekaisuma perēkli, fagocitoze un imūnvielu izstrāde
- plastiskā funkcija – saistaudu aktīva līdzdalība reģenerācijas procesos, brūču sadzīšanā un dažādu defektu aizpildīšanā.
- trofiskā funkcija – citu audu šūnu barošana un iekšējās vides pastāvīguma jeb homeostāzes uzturēšana.
Pēc šūnstarpas matrices blīvuma izšķir irdenos un blīvos saistaudus. Var būt nenoformētie irdenie saistaudi un specializētie irdenie saistaudi. Pie pēdējiem pieder retikulārie audi (asinsrades orgānu pamats jeb stroma), taukaudi un gļotādu saistaudi. Arī blīvie saistaudi var būt gan nenoformēti (ādas saistaudi, kapsulas, trabekulas, aponeirozes), gan noformēti (cīpslas, saites, fascijas).
Periosteum – kaula plēve klāj visu kaulu blīvo kaulvielu no ārpuses, izņemot vietas, kur atrodas locītavu skrimšļi. Kaula plēve ir 2-slāņaina saistaudu plēve. Ārējais slānis ir veidots no rupji šķiedrainiem saistaudiem. Šajā slānī stiprinās locītavu somiņas, cīpslas un saites.
Iekšējā slānī atrodas jaunās nenobriedušās kaulu šūnas – osteoblasti.
Augošiem bērniem, daloties šīm kaulu šūnām, kauls aug resnumā jeb platumā. Pieaugušam cilvēkam šīs kaulu šūnas atjauno kaulvielu un kaulu lūzumu gadījumā veicina kaulu saaugšanu jeb veido rumbējumu.
Kaulplēve satur daudz nervu galu un caur to kaulā ieiet asinsvadi. Sasitot kaula plēvi starp kaulu un plēvi var veidoties asins izplūdumi jeb hematomas (uzsūcas pāris mēn. laikā – gads).
Garo kaulu dobumus no iekšpuses izklāj iekšējā kaula plēve, tā satur osteoklastus.
Capsula articularis – saistaudu maisiņš, kas aptver artikulējošos kaulus, satur tos kopā un hermētiski noslēdz loc. v. no apk. v.
Locītavu somiņai ir 2 kārtas
I ) sinoviālā (iekšējā ) kārta – plāna irdeno saistaudu kārta. Šīs kārtas šūnas izdala uz locītavu dobuma pusi želatīnveidīgu šķidrumu – sinoviju. Šis šķidr. satur H2O, OBV, sāļus un leikocītus (makrofāgus, limfocītus). Šīs šūnas piedalās imunoloģiskajos procesos loc. dobumos un veic arī fagocitozi.
Sinoviālā šķidruma daudzums ir atkarīgas no loc. lieluma un f-ionālā stāv. (0,1 – 4,0 ml)
Sinovija funkcijas :
- izlīdzina neredzamos negludumus
- palīdz saturēt loc. virsmas kopā
- ↓ berzi starp loc. virsmām
- dzēš mikrotriecienus un mikrovibrācijas
II) fibrozā (ārējā ) kārta – to veido rupjšķiedrainie saistaudi. Tie satur daudz kolagēno šķiedru, ieaug kaula plēvē un nepadodas iestiepšanai. Fibrozā slāņa biezums un iestiepuma pakāpe ↓ loc. kustību amplitūdu jeb atvēzienu.
Loc. somiņu no ārp. pastiprina saites. Saišu novietojums ir tāds, lai netraucētu veikt kustību, bet saites neļauj ↑-āt KA virs N un tādēļ novērš traumu rašanos. Saites ir samērā izturīgas, bet maz elastīgas, piem., zarnu kaula un augšstilba saite iztur stiepi līdz 350 kg.
Locītavu saistaudu papildaparāti: intrakapsulārās saites, sinoviālās krokas un bārkstiņas, sinoviālās un gļotu somiņas.
Intrakapsulārās saites (lig transversum genum – satur abus meniskus, lig capitis femoris – satur AV, kas baro caput femoris)
Sinoviālās krokas un bārkstiņas – sinoviālās krokas uzkrāj sevī saistaudus un taukaudus un bārkstiņas ir ļoti niecīgas, vērstas uz locītavas dobuma pusi. Gan bārkstiņas, gan krokas veic aizsargf-ju – ↓ triecienus starp kauliem.
Sinoviālās un gļotu somiņas – tās var būt kā kabatiņas, kas nav saistītas ar loc. dobumu. Tajās atrodas neliels sinov. šķ. daudzums, vai neliels gļotu daudzums. Sinoviālās un gļotu somiņas parasti ir tām locītavām, kurām pāri iet liels skaits muskuļu cīpslu.
Endomysium, perimysium, tendo – katru muskuļa šķiedru aptver saistaudu apvalks – endomīzijs. Otrs saistaudu apvalks ietver muskuļu šķiedru kūlīti – perimīzijs. Šie saistaudu apvalki muskuļu šķiedru galos, retāk arī muskuļa vidū, izveido muskuļa cīpslas – tendo. Visi muskuļi ar cīpslu palīdzību piestiprinās pie kaula, saaugot ar kaula plēves ārējo kārtu. Muskuļu šķiedrām saraujoties vai izstiepjoties, notiek arī cīpslu saraušanās vai izstiepšanās.
Cīpslu formas: auklas forma, plākšņveida.
Platas plākšņveida cīpslas sauc par aponeirozēm. Plākšņveida muskuļu cīpslas veidojas platiem, lieliem muskuļiem (vēderprese). Cīpslam un aponeirozēm piemīt ievērojama izturība, bet nav elasticitātes.
Muskuļus no ārpuses ietver vēl viens saistaudu apvalks – fascia.
Fascijas – veidotas no saistaudiem, tas veido blīvas saistaudu plātnītes, kas apklāj atsevišķus m-ļus vai m-ļu grupas.
Katra atsevišķa fascija ir vienas kopīgas fascijas daļa, kas pārklāj visu ķermeni zem ādas – fascia propria.
Viena apvidus fascija pāriet par otra apvidus fasciju. Bez virspusējam jeb zemādas fascijām ir arī dziļās fascijas vai fasciju dziļās lapiņas. Dziļās fascijas izklāj ķermeņa dobumus no iekšpuses (fascia ndothoracica, fascia pelvis).
Fascijas ir izturīgas un elastīgas, atsevišķās vietās fascijas ir sabiezinātas un pie tām stiprinās muskuļi. Fascijas sauc arī par mīksto skeletu.
Atsevišķās ķermeņa daļās fascijas veido muskuļu šķērssienas – septum intermuskulare, kas var atdalīt atsevišķus muskuļus vai muskuļu grupas. Fasciju dziļās lapiņas – lamine profunde un muskuļu starpsienas veido atsevišķiem muskuļiem vai muskuļu grupai fibrozu maksti – vagina fibrosa.
Muskuļi jeb muskuļu grupa, kas ar fascijas dziļo lapiņu netiek atdalīta no kaula, atrodas vagina osteofibrosa. Šajā makstī parasti atrodas dziļāko slāņu muskuļi ekstremitātēs.
Fascijas
- norobežo iekaisuma procesus
- masē muskuļus, uzlabo asins apgādi
- ↓ m-ļu berzi vienai pret otru
Saistaudu slimības
Mehāniskie saistaudu bojājumi