Kustības ir viens no dzīves pamatnosacījumiem. Organisma augšanas un attīstības procesā kustību aktivitāte ir aktīvs bioloģisks un galvenais fiziskās attīstības faktors. Kustību aktivitāte pilnveido adaptācijas mehānismus. Nepieciešamo kustību, fiziskas slodzes nodrošināšana ir svarīgākais organisma dzīvības norišu noteikums.
Kustību aktivitātes nostiprina veselību:
-
pilnveido organisma aizsargmehānismus un pielāgošanās reakcijas,
-
paaugstina organisma pretestību kaitīgām ietekmēm,
-
nodrošina slimību profilaksi,
-
to sasniedz tikai ar nosacījumu, ka fiziskā slodze ir optimāla konkrētam indivīdam (ja fiziskā slodze ir pa mazu, vajadzīgā efekta nav, ja tā ir pārmērīga, var būt cēlonis pārslodzei, saslimšanai). (Aberberga – Augškalne L. Fizioloģija rehabilitologiem. 2002.).
Vairums cilvēku piekritīs, ka fiziskas aktivitātes ir ļoti vēlamas bērnam. Tomēr, ne visi ir pārliecināti, vai tās izdosies un vai tās ir drošas. Bieži ir minēti vispārēji šķēršļi, tomēr var būt kādi ierobežojumi, kas ir specifiski tikai vienā situācijā ģimenē, vidē, skolā, sporta klubā, citā iestādē utml.
Visbiežāk sastopamie šķēršļi ir saistīti ar:
-
laiku (par maz),
-
inventāru (nav pieejams, nav pielāgots, izmaksas),
-
organizatoriskajām problēmām,
-
zināšanām (nepietiekošas zināšanas par pieejamām iespējām, par bērna spējām),
-
attieksmi (kas ir tas, kas visvairāk traucē? Kā var mainīt attieksmi?),
-
praktisko palīdzību (personāls, aprīkojums),
-
ekonomiskiem resursiem (maz finansu),
-
transportu.
Lai kādi būtu šķēršļi, tie var tikt uztverti kā pārbaudījums. Kādas kompetences ir nepieciešamas, lai darbs būtu veiksmīgs? Visas kompetences, kas vajadzīgas mērķu sasniegšanai var iedalīt četrās grupās: dzīves vērtība un dzīves filozofija, uz kurām jābalsta savus uzskatus, attieksme – veids, kā katrs domā un uztver lietas, balstoties uz dzīves vērtībām, zināšanas – lietas, kas jāzina, lai sakmīgi varētu veikt savu darbu un prasmes – spējas, lai varētu veikt uzdevumus atbilstoši darba prasībām. Pareizās vērtības ir nepieciešamas, lai izveidotu pareizu attieksmi. Attieksmes veido mūsu zināšanas. Zināšanas var būt svarīgs priekšnoteikums jaunu prasmju apgūšanai, tomēr prasmes var būt arī attieksmes un vērtību rezultāts. Zināšanas ietekmē arī vērtības. (Iekļauj mani. LBJISF, 2008).
Staigāšana ir vienkāršakais veids, kā pieradināt savu organismu pie slodzēm. Ar staigāšanu mēs sagatavo sirds, asinsvadu un elspošanas sistēmu, kā arī nelielu daļu muskuļu nākošajais slodzes pakāpei.
Staigājot jāpiedoma pie soļošanas tehnikas, soļotāja apģerba un slodzi.
-
Pie zemes vispirms jāliek papēdi, tad pēdu un tad atspēriens ar pirkstugaliem.
-
Mugurai jābūt taisnai, vēdaram ievilktam, galvai paceltai.
-
Pleciem jābūt brīviem, bet tie nedrīkst būt virzīti uz priekšu, tos jātveklk nedaudz atpakaļ.
-
Roku kustības ir brīvas un kustas kopā ar prētējas nozīmes kāju.
-
Nedrīkst pagarināt soļus.
-
Ja ir izvēles iespēja, tad labāk izvēlēties staigat par mīkstu segumu (mežā, parkā, gar šosēju, kur ir zemes ceļš).
-
Ja staigāšana notiek pa asvatētiem vai bruģētiem celiņiem, tad apaviem nedrīkst būt pārāk plānā zole.
-
Slodzi var palielināt mainot soļotāja:
-
tempu, bet ne soļu garumu,
-
segumu (piem., staigāšana pa smitīm jūras krastā, pa mežu, pārvārot dažādus šķēršļus),
-
ataigāšanai atvēlēto laiku, pakāpeniski palielinot to,
-
staigājot pret kalnu un no kalna.
Der zināt
-
Pastaigas ļauj dzīvot ilgāk un saglabāt pašaprūpes spējas;
-
pamazinās risks saslimt ar ļaundabīgiem audzējiem (it īpaši ar krūts un resnās zarnas vēzi);
-
pastaigas vismaz 30 min dienā samazina risku saslimts ar 2. tipa diabētu un palīdz noregulēt cukura līmeni diabēta pacientiem;
-
pastaigāšana raitā solī 30 – 60 minūtes dienā izvērojami samazina sirds un asinsvadu slimību risku;
-
pietiek pastaigāties 20 minūtes dienā 50 nedēļas pēc kārtas, lai zaudētu 6 kg liekā svara. Ikdienas pastaigas ar suni sadedzina aptuveni 60 kcal nedēļā;
-
pastaiga 45 minūtes dienā, soļojot ar intensitāti 1,5 km 15 minūtes, uzlabo prāta spējas un domāšanu cilvēkiem, kas vecāki par 60 gadiem;
-
ja vīrietis ik dienu dodas trīs kilometrus garā pastaigā, viņš samazina impotences risku par 30 %.
Daži gadījumi, kad ir saudzīgs režīms:
- anormāla sirds muskuļa sabiezējums (hipertrofiskā kardiomiopātija),
- sirds ritma traucējumi,
- anormāla vainagartēriju uzbūve, kas apgādā sirds muskuli ar skābekli (parasti iedzimta vaina),
- sirds vainagartēriju slimība, kur asinsvadus sašaurinājušas holesterīna plātnītes.
Latvijas Ārsts,2010.gada pielikuma “Sports veselībai”