2012.gada 9.jūlijā Filadelfijā pirmo reizi notika konference, kurā pulcējās visi ASV veselības aprūpes sistēmā saistītie: piegādātāji, pakalpojumu sniedzēji, maksātāji, pētnieki, veselības plānu izstrādātāji, patērētāji.
Valsts, kas veselības aprūpei šobrīd tērē gandrīz piekto daļu no IKP ir spiesta atzīt savas veselības aprūpes sistēmas neefektivitāti, atšķirīgo pieejamību un nepārtrauktu sadārdzināšanos.
Labā ziņa – dažādu saistīto pušu novatori virknē projektu jau darbojas vienotās komandās, lai atrisinātu sarežģītus izaicinājumus sabalansēta mērķa (veselības aprūpe, veselība, izmaksas) noteikšanai un sasniegšanai.
Pamatjautājumi – kas jādara, lai:
- uzlabotu veselības stāvokli,
- paplašinātu piekļuvi veselības aprūpes pakalpojumiem,
- panāktu zemākas izmaksas pacientiem un sabiedrībai kopumā.
Izskaitļojamo datu loks ir milzīgs, lai rastu atbildes, kaut dažiem jautājumiem:
- Kādas ir pacienta aprūpes vajadzības, lai novērstu komplikācijas un atkārtotas stacionēšanas gadījumus?
- Kā panākt veselības aprūpes pakalpojumu kvalitātes, riska, pieejamības, cenu saistības pamatotību, caurskatāmību un saprotamību?
- Kā pāriet no finansēšanas pēc pakalpojuma apjoma uz iegūtā vērtībā balstītu veselības aprūpes finansēšanu?
- Kā ciešāk un savlaicīgāk iesaistīt iedzīvotājus veselīga dzīvesveida dažādos aspektos, motivējot novirzīt tam papildus personīgos līdzekļus?
Paļaušanās uz tehnoloģijām, juridisko nodrošinājumu pārspīlēšana, pārprasta datu aizsardzība veicina uzticības mazināšanos iesaistīto pušu starpā, apgrūtina meklējumu iespējas.
Vai Eiropas valstis, jau agrāk sākot runāt par uz pierādījumiem balstītu medicīnu, ir tikušas tālāk kopīgo meklējumu ceļā?
Latvijā, bruģēdami ceļu ar labiem nodomiem, pie kopīgas sarunas un virzības vēl neesam tikuši (pat pie ieklausīšanās visu interesēs ne). Daudzās darba grupas joprojām ierobežotās kompetences un pilnvaru dēļ sadrumstaloti risina tikai atsevišķus jautājumus. Virzoties ar ,,izmēģinājumu-punu’’ metodi, tālu nevar tikt. To pierāda, gan labi domātās ģimenes ārstu prakšu papildmāsu finansēšanas, gan darba kvalitātes brīvprātīgās novērtēšanas, gan citu programmu liktenis. Saprotot, ka process nav ne gada, ne gadu desmitu garumā, jāatzīst, ka mēs visos līmeņos līdz prasmīgai kopdarbībai neesam izauguši. Tad, lai veicas amerikāņiem!
Āris Pētersons
NVD Kurzemes nodaļas vecākais eksperts
{jcomments on}