Logopēdija ir zinātne par runas un valodas traucējumiem, par to profilaksi, atklāšanu un novēršanu ar speciāliem mācību un audzināšanas līdzekļiem.
Logopēdija pētī runas darbības traucējumu cēloņus, mehānismus, simptomus, gaitu un struktūru.
Logopēdijas nozares speciālisti
•Audiologopēdi
•Pirmsskolas logopēdi
•Skolas logopēdi
•Logopēdi
•Agrīnās attīstības logopēdi
•Runas un valodas terapeiti.
Audiologopēds
Audiologopēdsir sertificēta ārstniecības persona, kura piedalās pacientu veselības veicināšanas, izglītošanas, ārstniecības un rehabilitācijas procesā
Palīdzēt cilvēkiem atgriezties izglītības, profesionālās, sociālās un kultūras dzīvē.
Audiologopēds
Audiologopēdsir sertificēta ārstniecības persona, kura piedalās pacientu veselības veicināšanas, izglītošanas, ārstniecības un rehabilitācijas procesā
Palīdzēt cilvēkiem atgriezties izglītības, profesionālās, sociālās un kultūras dzīvē
Audiologopēdakompetences
Audiologopēdsveic:
•Runas un valodas attīstības izpēti, valodas traucējumu izvērtēšanu, konsultēšanu un logopēdiskorehabilitāciju personām ar dažādiem funkciju traucējumiem
•Komunikācijas spēju izvērtēšanu un attīstīšanu
•Profilakses darbu un agrīnu skrīningu(agrīna valodas traucējumu izzināšana bērniem)
•Tempa un ritma traucējumu novērtēšanu un korekciju.
Audiologopedakompetence
Audiologopedsveic:
•Afazijasterapiju un citu, neirologiskasizcelsmes, runas un valodas traucejumu korekciju
•Baroanas un rianas traucejumu terapiju berniem un pieauguajiem
•Rakstu valodas traucejumu (disleksija, disgrafija)korekciju
•Dzirdes traucejumu rehabilitaciju.
Mēs dzirdam, saprotam, lietojam valodu, mēs runājam. Visa šī procesa pamatā ir smadzeņu darbība.
Mēs runājam ar smadzenēm!!
Mēs dzirdam, saprotam, lietojam valodu, mēs runājam. Visa šī procesa pamatā ir smadzeņu darbība.
Mēs runājam ar smadzenēm!!
Kustības un valoda
Agrīnā komunikācijas procesā cilvēki izmantoja žestus.
Žesti –kustības -ir pirmatnēja valodas izpausme. Cilvēces attīstības gaitā žesti tika papildināti ar balsīgām reakcijām un tikai vēlāk ar runu.
Kustību pamats –smadzeņu darbība.
Kustību pamats –smadzeņu darbība
Kustības
Bērni attīstās uz kustību pamata, jo vairāk bērns kustās , jo vairāk attīstās gan fiziski, gan intelektuāli. Lai attīstītos bērna motorika nepieciešams nodrošināt kustību aktivitāti.
KUSTĪBAS -TĀ IR DZĪVE!!!!!
Kustību veidi:
1.Vispārējās kustības
2.Roku un pirkstu kustības
3.Artikulatorāskustības.
Kustības
Kustību attīstību veicina bērna rotaļdarbībasveids.
1.Dinamiskās, kustīgās rotaļas –skriešana, lekšana, braukšana ar riteni -attīsta, gan kustības un kustību koordināciju, gan laika un telpisko orientāciju.
2.Statiskās rotaļas -konstruktori, loto, puzles, datorspēles.
Centrālais un perifēraisrunas aparāts
Centrālais runas aparāts:
•Galvas smadzeņu garoza:
•Broka lauks –runas kustību centrs
•Vernikelauks –runas dzirdes centrs
2. Galvas nervi.
Centrālais un perifēraisrunas aparāts
Runas aparāta perifērādaļa:
1.Elpošanas aparāts
2. Artikulācijas aparāts
3. Balss veidošanas aparāts.
Dislālija
Neprecīza, valodas sistēmai neatbilstoša skaņu izruna, skaņu neizrunāšana vai aizstāšana ar citām skaņām.
Skaņu izrunas traucējums normālas dzirdes un normāla runas aparāta inervācijas gadījumā.
Cēloņi:
….. un neattīstītas kustību iemaņas.
P. Sēne –ēne, cēne, vēne.
Līdzskaņu iedalījums pēc aktīvā runas orgāna
•Pēc aktīvā runas orgāna latviešu valodā esošie līdzskaņi tiek iedalīti lūpeņos un mēleņos.
•Pie lūpeņiem pieder fonēmas *p+, *b+, *m+, *f+, *v+.
•Mēleņi iedalās priekšējos, vidējos un pakaļējos.
Priekšējie: *t+, *d+, *n+, *c+, *dz+, *s+, *z+, *l+, *r+, *č+, [dž+, *š+, *ž+
Vidējie: *ķ+, *ģ+, *ņ+, *ļ+, *j+
Pakaļējie: *k+, *g+, *x+.
Dizartrija
Skaņu neprecīza izruna CNS bojājuma rezultātā. Perifērārunas aparāta inervācijas traucējumu dēļ ir neprecīza artikulācijas, balss un elpošanas aparāta darbība.
Cēloņi:
•BCT
•pieaugušajiem, kā asinsrites taucējumu, audzēju, traumu sekas.
P. Runā tā, it kā mutē būtu karsts kartupelis.
Dizartrija
1.Vispārējās motorikas traucējumi:
•Neveiklums
•Nepietiekams kustību apjoms
•Ātri nogurst izdarot aktīvas kustības
•Nepietiekami atdarina un imitē kustības
•Atpaliek no pārējiem bērniem kustību ritmā un tempā
•Grūtības pārslēgties no vienas kustības uz citu
2.Roku un pirkstu motorika:
•Lēnāk apgūst pašapkalpošanās iemaņas –nevar aizpogāt pogas, atsiet un sasiet šalli, šņores
•Slikti notur zīmuli, rokas saspringtas, pārāk spēcīgi vai vāji zīmējot spiež zīmuli
•Neprot griezt ar šķērēm
•Ēdot nepareizi notur karoti.
Tahilalija
Patologiski paatrinats runas temps.
Raksturigs:
•Atras kustibas
•Atra uzbudinamiba
•Vegetativas reakcijas
•Slapinaana gulta.
Stostīšanās
Stostīšanās
Runas ritma un tempa traucējums, kurš rodas runas aparāta muskuļu spazmu (krampju) rezultātā
1.Motoriesimptomi:
•krampji (spazmi) perifērārunas aparātā
•vispārējās motorikas īpatnības
2.Psihiskie simptomi:
•uzmācīgas domas, fobijas
•uzmācīgas darbības
•personības īpatnības.
Stostīšanās
Vispārējās motorāsnepietiekamības izpausmes:
•Kustību neveiklums
•Mazkustīgums
•Saspringtas kustības
•Kustību lēnīgums
•Kustību apjoma samazināšanās
•Kustību nemiers
•Kustību koordinācijas traucējumi
•Ātrs kustību temps, bet kustības ir neprecīzas
•Papildkustības, kas pavada pamatkustības, bieži, lai atvieglotu runas sākumu
•Spazmu laikā paaugstinās muskuļu tonuss gan artikulācijas aparātā, gan vispārējā muskulatūrā.
Stostīšanās
Stostīšanās gadījumā korekcijas darbā veicina:
•Vispārējo kustību attīstību
•Roku un pirkstu sīkās motorikas attīstību
•Artikulācijas aparāta attīstību
•Mīmikas motorofunkciju attīstību.
Disgrafija
Disgrafijair specifiski rakstīšanas traucējumi
Grafo-motorāsspējas:
Roku kustības, kas atveido burtus
Kustību atmiņa
Acu kustības
Korekcijas darbs:
Kustības gaisā, kustības ar plecu, kustības ar elkoni, tikai tad kustības ar plaukstu.
Disleksija
•Disleksijair specifiski lasīšanas traucējumi, kuru pamatā ir nenoformētas augstākās psihiskās funkcijas un lasīšanas procesā ir vērojamas noturīgas kļūdas
Acu kustības –secīgums, virziens.
Alālija
Alālijasir valodas attīstības traucējums runas zonu organiska bojājuma rezultātā, kas iegūts grūtniecības vai bērna agrīnās attīstības vecumā (nosacīti līdz 3 gadiem).
Nav būtiskas neiroloģiskassimptomātikas, bet ir raksturīga vispārējo kustību attīstības kavēšanās:
•Vēlāk sāk noturēt galvu, sēdēt, stāvēt
•Vēlāk sāk rāpot, skraidīt, lekt
•Neaktīvi manipulē ar rotaļlietām, sīkiem priekšmetiem
•Vēlāk apgūst pašapkalpošanās iemaņas
Ja valodas traucējumi nav smagi, līdz skolas vecumam bērna vispārējo kustību attīstība izlīdzinās. Smagos gadījumos vispārējo kustību aktivitātes izmaiņas ir vērojamas arī skolas vecumā.
Alālija
Motorikas traucējumi:
•Vispārējā motorika –kustību koordinācijas traucējumi
•Sīkā motorika
•Artikulatorāmotorika
•Sejas mīmikas motorika.
Vispārīgās motorikas novērtēšana
•Statiskā kustību koordinācija
•Dinamiskā kustību koordinācija
•Kustību temps un veiklība
•Kustību atmiņa.
Vispārīgās motorikas novērtēšana
1. Statiskās kustību koordinācijas izvērtēšana
•Līdzsvara uzdevumi
2. Kustību dinamiskās koordinācijas pārbaude
•Bumbas mešana
•Lekšana pār virvi
3. Kustību temps un veiklība
•Apsēsties uz grīdas un piecelties bez roku palīdzības
•Vairākkārtēja kustību atkārtošana
4. Kustību atmiņas pārbaude
•Vairāku secīgu kustību atkārtošana
5. Vienlaicīgu kustību veikšanas pārbaude
•Soļo un tin diegu
6. Sinkinēzijupārbaude.
Sīkā motorika un valoda
•V. M. Behterevsun M. Montessoriuzskata, ka sīkās pirkstu kustības ir saistītas ar runu un palīdz to attīstīt
•Psihologs D. Seliīpaši uzsvēra to, ka radošam roku darbam ir liela nozīme bērnu domāšanas un runas attīstībā
•V.A. Giljarovskisatzīmē, ka “ valodas attīstības aiztures gadījumos vairākumā gadījumu ir arī vispārējās motorikas nepietiekama attīstība.
•ASV, Japānas, Krievijas zinātnieki (K. Akucu, M. Ibuka, G.Domans)u.t.t., secinājuši, ka bērni, kuri kopš agras bērnības nodarbojas ar sportiskām aktivitātēm un vingrina smalko motoriku, ātrāk attīstās arī garīgi.
Roku un pirkstu motorika
.Ar. M. M. Ko.covasgr.mat. ee„Q„u„q„u„~„€„{„…„‰„y„„„ˇ„„‘„s„€„r„€„‚„y„„„ˇff ir aprakst.ti p.t.jumi, kas pier.da, ka runas att.st.ba ir cie.i saist.ta ar s.k.s motorikas att.st.bu. Autore apgalvo, ka plaukstu var uzskat.t par runas apar.ta sast.vda.u, bet plaukstas kust.bu apvidu smadzen.s par v.l vienu smadze.u runas apvidu.
Roku un pirkstu motorika
Runa ir viena no augstākām kustību koordinācijas spējām. Galvas smadzeņu garozā vispārīgo kustību un runas kustību centrs atrodas blakus.
T. P. Hrizmanomaun M. I. Zvonarjovasar elektrofizioloģiskiempētījumiem parādīja, ka runas apvidi (pieres un deniņu daivas) noformējas impulsu ietekmē, kuri nāk no pirkstu galiem.
Pētījumi
1.Runas attīstība un vispārīgās kustības
1.3 g. 20 min kustības un 2 min val. attīstība
1 gr. 7 dienā, 2gr. 13 dienā
2. Runas attīstība, vispārīgās kustības un sīkā motorika
10 mēn. –1.3 g.
1gr 20 dienā, 2gr. 6 dienā, 3 gr 3 dienā.
Roku un sīkās motorikas attīstības traucējumi
•3.5 mēn. bērns nestiepj rokas pēc rotaļlietas, plaukstas nav atvērtas
•4 mēn. bērns nesavieno rokas viduslīnijā, nevēro rokas un nespēlējās ar tām
•5 mēn. beigās bērns pārliecinoši nevar pastiept rokas pret rotaļlietu un satverto rotaļlietu nebāž mutē
•6 mēn. beigās nevar satvert klucīti un nepārliek klucīti no vienas rokas otrā
•7 mēn. beigās noturot rokās rotaļlietu nav plaukstas rotācijas
•8 mēn. beigās nevar noturēt pogu starp īkšķi un rādītājpirkstu
•9 mēn. beigās nesit plaukstas un patstāvīgi nedzer no krūzītes
•12 mēn. beigās rotaļājoties nemet priekšmetus, neņem sīkus priekšmetus ar diviem pirkstiem, rotaļājoties nedod rotaļlietas pieaugušajiem.
Roku un sīkās motorikas attīstības traucējumi
•1.2 g. nemēģina zīmēt “karakulus”
•1.5 g. neliek klucīti uz klucīša, nemēģina likt piramīdu
•1.7 g. nemēģina attīt papīrā ietītu priekšmetu
•1.8 g. beigās nevar salikt vienu uz otra 3 klucīšus, nespēj novilkt taisnas līnijas
•2 g. beigās nevar atskrūvēt burkas vāciņu, nevar apstādināt ripojošu bumbu
•3 g. beigās nevar pārliet šķidrumu no viena trauka citā, never uz šņorītes lielas krelles, negriež ar šķērēm, nevar izrullēt plastilīnu.
Roku un sīkās motorikas attīstību veicinošie uzdevumi
1 gads –spēlējas ar trauciņiem ievietojot tos vienu otrā
1 –1.5 gadi –ver lielas koka krelles
1.5 gadi –saliek piramīdas
1.5-2 gadi –rindo lielas, spraužamas mozaīkas detaļas
2-3 gadi –“šuj” caurumotus attēlus
2.5-3 gadi –lipina no plastilīna
3-4 gadi –satin diegu kamoliņā, pārzīmē kontūras, krāso ar krāsām, izkrāso attēlus
4-5 gadi –sasien un atsien mezglus.
Roku un sīkās motorikas attīstību veicinošie uzdevumi
1.Kinestētiskie(statiskie) roku kustību vingrinājumi
Rrokasuz galda, plaukstas pavērstas augšup. Savilkt pirkstus dūrītēs, ieturēt pozīciju (skaitīt pie sevis līdz 5), iztaisnot tos. Vingrinājumu var dažādot –delnas pavērsums –uz leju, roku izstiepums uz sāniem, uz augšu. Pirkstu kustības: –savilkt –atlaist; ieplest –salikt kopā pirkstus u.c.;
Statisko vingrinājumu izpildē izmanto pirkstu tēlus, kas atspoguļo apkārtējos pasaules priekšmetus, dzīvniekus, parādības u.c.
2. Kinētiskās (dinamiskās) roku kustību rotaļas
•Pirkstu, roku kustības, kas atspoguļo pirkstu tēlus dinamiskā darbībā;
•Pirkstu rotaļas, kurās var izmantot skaitāmpantus, dzejoļus, tautasdziesmas;
•Pirkstu rotaļpasakas.
Roku un sīkās motorikas attīstību veicinošie uzdevumi
3. Taktilāssajūtas veicinošie uzdevumi
4. Roku un pirkstu spēka vingrinājumi
5. Zīmēšanas prasmes, grafo–motorāsprasmes.